Prognozē vairākumu
Svētdien notiks vēlēšanu pirmā kārta, bet pēc nedēļas vēlētāji piedalīsies otrajā kārtā. Tajās noritēs partiju cīņa par 577 deputātu vietām Nacionālajā asamblejā. Par kontroli likumdevējinstitūcijā sacentīsies sociālisti un to tuvākie sabiedrotie zaļie un radikālā Kreisā partija, bet šim blokam pretī stāsies F. Olanda priekšteča N. Sarkozī konservatīvā partija Tautas kustības savienība (UMP), kam ir noslēgta vienošanās ar divām nelielām centriskām partijām.
Dažādas aptaujas prognozē, ka vienatnē vai kopā ar partneriem Sociālistu partijai vajadzētu iegūt vairākumu jeb vismaz 289 deputātu vietas. «Visticamāk, šo vēlēšanu rezultāts nostiprinās prezidenta vēlēšanu iznākumu,» ir pārliecināts Paskāls Perino, kurš vada Politikas pētījumu centru Parīzē.
Socioloģisko pētījumu centra Ipsos šonedēļ publicētā aptauja uzrāda, ka par sociālistu bloku varētu nobalsot 36% vēlētāju, bet pašreiz Nacionālo asambleju kontrolējošā UMP var cerēt uz 34% balsu. Tādā gadījumā, lai iegūtu pārliecinošu vairākumu parlamenta apakšpalātā, sociālistiem vajadzēs piesaistīt arī galēji radikālo Kreiso fronti, par kuru savu balsi esot gatavi atdot 9% vēlētāju, raksta aģentūra Reuters.
Ja piepildīsies šis scenārijs, tad kreisie iegūtu no 303 līdz pat 357 deputātu vietām, bet UMP varētu saņemt no 209 līdz 255 mandātiem. Labi panākumi Nacionālās asamblejas vēlēšanās tiek prognozēti galēji labējai Nacionālajai frontei (par to gatavi nobalsot 15%), kuras līdere Marina Lepena prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā ieguva trešo vietu. Teorētiski UMP varētu iegūt vairākumu, piesaistot pret imigrantiem noskaņoto partiju, bet M. Lepena ir noraidījusi jebkādu sadarbību ar līdzšinējo varas partiju.
Tērēs un netaupīs
Sociālisti jau kontrolē parlamenta augšpalātu Senātu, bet viņiem ir vajadzīgs stabils vairākums arī apakšpalātā, lai F. Olands turpmākos piecus gadus spētu efektīvi valdīt un izpildīt apņemšanos atdzīvināt nīkuļojošo ekonomiku, kas cieš no pēdējos 12 gados augstākā bezdarba un nepanesami smagās parāda nastas, neieviešot smagus taupības pasākumus, kuru dēļ frančiem nāktos atteikties no gadu desmitus baudītajiem dāsnajiem sociālajiem labumiem.
Viņš ir nostājies pret Eiropas Savienībā (ES) valdošo viedokli, ka valdībām visupirms ir jādomā par savu tēriņu ierobežošanu. F. Olands uzskata, ka fiskālā disciplīna un tēriņi nav viens otru izslēdzoši. Šonedēļ viņš daļai strādājošo samazināja pensionēšanās vecumu no 62 uz 60 gadiem, prezidents ir apņēmies palielināt minimālo mēnešalgu, radīt 60 tūkstošus darbvietu mācību iestādēs un 300 tūkstošus valsts subsidētu darbvietu bez darba esošajiem jauniešiem.
Grandiozo plānu īstenošana notiks pārsvarā uz nodokļu palielināšanu bagātniekiem rēķina. Nacionālās asamblejas vairākums būs nepieciešams, lai atceltu N. Sarkozī valdības pieņemto lēmumu par pievienotā vērtības nodokļa likmes palielināšanu, kam vajadzēja stāties spēkā oktobrī.
F. Olandam problēmas var radīt nepieciešamība apstiprināt ES budžeta disciplīnas līgumu un veikt iespējamās izmaiņas konstitūcijā, lai dotu Briselei lielāku varu pār dalībvalstu budžetiem.