Negrib apmaksāt luksusu
Kopš 20. jūnija Erevānā notiek demonstrācijas pret valdības apstiprināto elektroenerģijas tarifu palielināšanu par 16,7%, ko ierosināja valsts elektroapgādes monopoluzņēmums ENA. Tas pieder Krievijas uzņēmumam Inter RAO, kura vadībā ir Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātais enerģētikas giganta Rosneft prezidents Igors Sečins. Elektrības tarifi vienā no Eiropas nabadzīgākajām valstīm jau pašlaik ir augstākie starp visām bijušās Padomju Savienības republikām.
Lai gan demonstrācijas bijušas pārsvarā miermīlīgas un tajās nav izskanējuši atklāti aicinājumi uz varas maiņu, protestu trešajā dienā drošības spēki izmantoja ūdensmetējus, lai izdzenātu pūli. Varas centieni apklusināt neapmierinātos bija neveiksmīgi, jo turpmāk Erevānas ielās izgāja vēl vairāk protestētāju.
Protestu dalībnieki galvenokārt ir gados jauni cilvēki, kuri nav apmierināti ar Armēnijā valdošo nabadzību (vismaz 36% no 2,9 miljoniem valsts iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības sliekšņa) un augsto bezdarbu, kas pērn pieauga līdz 18%. Bezdarba dēļ simtiem tūkstošu Armēnijas iedzīvotāju devušies darba meklējumos uz Krieviju. Ārvalstīs strādājošo armēņu uz mājām nosūtītā nauda veido 20% no Armēnijas iekšzemes kopprodukta.
Demonstrantus saniknojušas arī ziņas, ka ENA kopš 2011. gada ir iztērējusi 450 miljonu dramu (857 tūkstoši eiro) luksusa automašīnu īrei no ārzonās reģistrēta uzņēmuma, kas patiesībā varētu piederēt pašam elektroapgādes monopoluzņēmumam. Protestētāji paziņojuši, ka nevēlas maksāt par uzņēmuma vadības ērtībām.
Armēnijas prezidents Seržs Sargsjans centies pielabināties protestētājiem, apsolot atlikt elektrības tarifu paaugstināšanu un auditēt ENA, tomēr tas nav pārliecinājis cilvēkus pārtraukt demonstrācijas.
Nevēlas varas maiņu
Armēnija ir Krievijas tuvākais sabiedrotais Kaukāza reģionā. Tā ir iestājusies Maskavas vadītajos politiskajos un ekonomiskajos blokos - Eirāzijas Ekonomiskajā savienībā un Eirāzijas Muitas savienībā. Armēnijas pilsētā Gjumri atrodas Krievijas militārā bāze, kurā dislocēti 3000 karavīru.
Ilgstošie protesti Erevānā rada neērtības Krievijas valdībai, kas baidās par plašu protestu iespējamību savā valstī, tāpēc Kremlis ir spēris soļus, lai nepieļautu, ka varētu krist pašreizējā promaskaviskā Armēnijas valdība.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pagājušajā nedēļā netieši vērsās pie Rietumiem, brīdinot neizraisīt kārtējo «krāsu revolūciju» postpadomju telpā, ko Maskava uzskata par savu «dabisko» ietekmes sfēru. Krievija kā savu neveiksmi uztver 2003. gadā Gruzijā notikušo Rožu revolūciju un 2004. gada Oranžo revolūciju Ukrainā, kā arī pērn notikušos Maidana protestus, kurus Maskava uzskata par rietumvalstu iniciētiem.
«Arī Armēnijā daudziem ir kārdinājums izmantot protestus, lai uzšķiltu pret valdību vērstu noskaņojumu, lai gan pašreizējo notikumu saknes ir tīri ekonomiskas,» S. Lavrovu citē Reuters. «Kādam tā šķiet laba iespēja iet tālāk un ievirzīt procesu politiskās sliedēs.»
Krievija ir apsolījusi Armēnijai piešķirt 200 miljonu dolāru (180 miljonu eiro), kurus Erevāna tērēs, lai ar atlaidi iegādātos modernāko krievu bruņojumu, tostarp tuva rādiusa ballistiskās raķetes Iskander-M, vēsta Tass. Armēņu opozīcija kritizē darījumu, norādot, ka valsts tiks ievilkta bruņošanās sacīkstē ar ienaidnieci Azerbaidžānu.