Izstrādājot vienošanos par Krievijas sadarbību ar NATO, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs iesniedzis rietumniekiem prasību ierobežot jauno dalībvalstu teritorijā izvietojamā bruņojuma daudzumu, ziņo laikraksts Kommersant. Ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs paskaidrojis, ka šādas vienošanās parakstīšana paaugstinās NATO rīcības «prognozējamības līmeni».
Runas par Kremļa prasībām izskanējušas laikā, kad Maskavā viesojās ASV valsts sekretāra vietnieks Filips Gordons un ASV vēstnieks NATO Ivo Dālders. Viņi ieradušies, lai veiktu priekšdarbus pirms NATO un Krievijas samita, kas 19.-20. novembrī notiks Portugālē.
Jautājumu par bruņojuma izvietošanu Krievija apspriedīšot arī ar NATO ģenerālsekretāru Andersu Fogu Rasmusenu, kura vizīte Maskavā ieplānota 5. novembrī. Tajā tikšot definēts, kas slēpjas aiz termina «būtiski kaujas spēki», raksta Kommersant.
Līgumprojektu ar nosaukumu «Vienošanās par Krievijas Federācijas un NATO sadarbības pamatiem» S. Lavrovs NATO esot iesniedzis jau pērnajā decembrī. Abas puses esot vienojušās, ka dokuments netiks apspriests publiski, taču sarunas par to norisinājušās nepārtraukti. Svarīgs šķērslis esot tas, ka dokumentā nav definēts, par cik lielu karavīru un bruņojuma daudzumu ir runa. Piemēram, Bulgārijā un Rumānijā izvietotās ASV armijas apakšvienības (3-5 tūkstoši karavīru) Maskava uzskata par «būtisku spēku». Vašingtonas skatījumā rotācijas kārtībā dienošās brigādes nav pieskaitāmas šādai kategorijai.
Krievijas piedāvātais variants paredz, ka «būtiski spēki» ir pastāvīgi citā valstī izvietota armijas brigāde, aviācijas pulks, helikopteru bataljons vai pulks, vairāk nekā 41 kaujas tanks vai 188 bruņumašīnas, 90 artilērijas vienību (vismaz 100 mm kalibra), 24 kaujas lidmašīnas vai 24 kara helikopteri.
Apliecinot vēlmi sadarboties ar Rietumiem, Maskava apsolījusi aktīvāk iesaistīties misijā Afganistānā, no kuras pirms 21 gada ar NATO spēku palīdzību Padomju armija tika izdzīta, ziņo britu laikraksts The Independent. Krievija jau piedalās afgāņu karavīru un narkotiku apkarošanas policijas vienību apmācīšanā, kā arī piekritusi piegādāt NATO spēkiem savus helikopterus.
Sagaidāms, ka samita gaitā varētu apspriest jautājumu par afgāņu helikopteru pilotu apmācīšanu un papildu kaujas tehnikas piešķiršanu. Kabulas ielās Padomju armiju joprojām piemin ar ļaunu, tādēļ NATO neplāno ievest Afganistānā Krievijas armiju, ziņo The Guardian.
Par palīdzību misijā Krievija varētu mēģināt iegūt NATO akceptu tam, ka pēc 2008. gada kara ar Gruziju Dienvidosetijā un Abhāzijā palikušas Krievijas armijas daļas. ASV un ES līdz šim uzstājušas, ka suverēnas valsts okupācija nevar būt tirgošanās objekts.