Tomēr, kopš Latvija ir ne tikai ES, bet arī Šengenas zonas dalībvalsts, tas nav divpusējo attiecību jautājums. Jo īpaši tāpēc, ka, runājot laikraksta Komersant vārdiem, «vīzu režīma atcelšana ar ES ir kļuvusi par Krievijas iekšpolitikas teju pašu nozīmīgāko projektu».
Jautājumam par bezvīzu režīmu starp ES un Krieviju ir sena vēsture, kas aizsākās 2003. gadā, kad Sanktpēterburgā notika Ekonomikas forums. Patlaban jau vairākus gadus pastāv vīzu režīma atvieglojumi, tomēr D. Medvedevs vairākkārt norādījis uz nepieciešamību atcelt vīzu režīmu pavisam, uzsverot Krievijas gatavību no savas puses to izdarīt «kaut vai rīt». ES šādu nolīgumu uzskata par iespējamu, taču pastāv viedokļu atšķirības dažādu valstu un politiķu starpā.
ES un Krievijas samitā, kas vasarā notika Rostovā pie Donas, cenšoties paātrināt bezvīzu režīma ieviešanas procesu, Krievija iesniedza savu projektu, kā tas varētu notikt. Tomēr līdz šim ES oficiālās amatpersonas nav izteikušas šā projekta vērtējumu. Šajā sakarā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pat izteicies: «Ir nepieklājīgi vilcināties ar pāreju uz bezvīzu režīmu. Tas rada reālas problēmas (ES un Krievijas) attiecību attīstībai.»
Patlaban lielākie Krievijas atbalstītāji ir Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, Vācijas kanclere Angela Merkele un Spānijas ārlietu ministrs Migels Moratinoss. Atbalstītāju vidū ir arī Itālija un Grieķija. N. Sarkozī izteicies, ka abpusēju bezvīzu režīmu varētu panākt 10-15 gadu laikā. Abu ES «smagsvaru» plāni attiecībā uz ES un Krieviju ir vēl tālejošāki - viņi atbalsta vienotās telpas stratēģisko ieviešanu, kas paredz cilvēku, preču, pakalpojumu un kapitāla brīvu pārvietošanos. Taču ne visas ES valstis ideju par bezvīzu režīmu uztver ar sajūsmu. Piemēram, Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips uzskata, ka Krievijai vispirms jāsakārto ne tikai jautājums par drošiem ceļošanas dokumentiem, bet arī jāpieņem atpakaļ tie savi pavalstnieki, kuri ES uzturas nelegāli. Par pilnīgi lieku A. Ansips uzskata pastāvošo prasību, ka ikvienam ārzemniekam jāreģistrējas katrā Krievijas pilsētā, kurā tas ierodas.
Vācijas un Francijas vadītāji cerēja, ka progresu šajās sarunās izdosies panākt decembra sākumā notikušajā ES un Krievijas samitā. Taču viņu cerības nepiepildījās. ES Padomes prezidents Hermans van Rompejs uzrunā Krievijas prezidentam šo jautājumu pieminēja tikai garāmejot, turklāt bezvīzu režīmu nosauca tikai par «eventuālu». Savukārt Maskava vēlas, lai ES nosauc konkrētus termiņus, kad tiks atcels vīzu režīms.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozo, jau runājot konkrētāk par bezvīzu režīma ieviešanas procedūru, norāda, ka ES izvirzījusi Krievijai četrus noteikumu blokus, kuru izpildīšana varētu to pavirzīt tuvāk vīzu atcelšanai. Turklāt progress katrā sadaļā tikšot rūpīgi pārbaudīts. Pirmais no noteikumu blokiem paredz Krievijas personu apliecinošu dokumentu drošības uzlabošanu. ES pārstāvji iesaka Krievijai pāriet uz biometriskajām pasēm, kā arī informēt Interpolu par nozagtiem vai pazaudētiem dokumentiem. Otrais bloks attiecas uz cīņu ar nelegālajiem imigrantiem, minot vienotu kontroli uz robežas. Eiropas eksperti uzsver kopīgas pieejas veidošanas nepieciešamību robežu pārvaldīšanai un vienotu robežu šķērsojošo cilvēku kontroli. Trešajā daļā uzmanība pievērsta cīņai ar organizēto noziedzību, terorismu un korupciju. Ieviešot un īstenojot antikorupcijas pasākumus, Krievijai ierosināts uzlabot sadarbību ar Eiropas tiesībsargājošajām iestādēm, noslēdzot attiecīgas vienošanās. Ceturtā daļa - Krievijai uzdots nodrošināt antidiskriminējošu politiku, nodrošinot visiem pilsoņiem vienādas tiesības iegūt dokumentus, kas nepieciešami ceļošanai un robežu šķērsošanai.
Eiropas Parlaments (EP) decembrī pieņēma politisku rezolūciju, kur tika uzsvērts: «EP atbalsta apņemšanos izpildīt ilgtermiņa mērķi - ieviest bezvīzu režīmu starp ES un Krieviju, balstoties uz pakāpenisku pieeju, kas orientēta uz saturu un praktisku virzību; uzsver, ka šim dialogam vajadzētu būt saskaņotam ar vīzu režīma atvieglošanas procesu Austrumu partnerības valstīm». Inese Vaidere (ETP - PS), EP Ārlietu komitejas locekle, uzsver: «Bezvīzu režīma jautājums ar Krieviju jārisina vienlaikus ar šāda režīma ieviešanu arī Ukrainā, Gruzijā. Bet, pirms tas tiek darīts, jāveic analīze attiecībā uz to, kā darbojies pašreizējais atvieglotais vīzu režīms ar Krieviju, kā tas izmantots, vai bijusi proporcionalitāte starp ES un Krievijas pilsoņu skaitu, kuri šķērsojuši robežu». Attiecībā uz Latvijas prezidenta solījumu veicināt bezvīzu režīma stāšanos spēkā I. Vaidere izsakās atturīgi, pieļaujot iespēju, ka šis ir prezidenta personīgais viedoklis, jo Latvijas nacionālā pozīcija šajā jautājumā vēl nav skaidri un precīzi definēta.