Konkrētais ziņu portāls, spriežot pēc tā operatīvajām ziņām un pi eejamajiem resursiem, ir saistīts ar Krievijas varas struktūrām. Iespējams, pašlaik ārpus Latvijas notiek «ārpolitiska fona» radīšanas process Latvijas jaunās valdības veidošanai, kurā Latvijas Valsts prezidenta iespējamā vizīte Maskavā tiek izmantota kā viens no elementiem. Varbūt šis ir arī mēģinājums iztaustīt, vai un cik lielā mērā Krievija vismaz netieši var mēģināt ietekmēt Latvijā notiekošo valdības veidošanas procesu. Gaidot 10. Saeimas vēlēšanu rezultātus, Krievija vairākus mēnešus bija pieklusinājusi Latvijai nelabvēlīgo retoriku. Tagad situācija acīmredzot ir mainījusies.
Varam runāt par sava veida «sarkanās līnijas» iezīmēšanu no Krievijas puses - tiek veidots viedoklis, ka Latvijas un Krievijas divpusējām attiecībām VL nonākšana valdībā par labu nenāktu. Kas arī ir svarīgi - tiek uzsvērts, ka tas esot galēji labēji ekstrēmistisks politiskais spēks, kas radītu Latvijai problēmas arī attiecībās ar Rietumvalstīm. Bet ir svarīgi neaizmirst, ka valdības veidošana tomēr ir katras suverēnas valsts iekšēja lieta, arī Latvijā jaunās valdības veidošana nebūtu jāpadara atkarīga no mūsu valsts attiecībām ar jebkuru citu valsti, pat ne lielvalstu attiecību «restartēšanas» gaisotnē.
Pašlaik notiekošais ir jāskata arī kontekstā ar vispārzināmo Krievijas uzstādījumu par ietekmes palielināšanu bijušās PSRS telpā, kas ir ierakstīts arī Vienotās Krievijas (VK) programmā. Retorika uz kādu laiku var tikt pieklusināta, bet saprotams, ka šī politika joprojām tiek īstenota un paredzamā nākotnē visām tām Krievijas kaimiņvalstīm, kas kādreiz bija PSRS sastāvā, būs jārēķinās ar Krievijas nepārtrauktiem centieniem vairot savu ietekmi šajās valstīs. Tāpēc šī nav tikai Latvijas problēma vien.
Vai Krievijai nevarētu būt gana ar Saskaņas centra (SC) atrašanos Rīgas vadībā un konstruktīvu piedalīšanos parlamentā?
Īslaicīgā perspektīvā varbūt, bet ilglaicīgā noteikti nevarētu būt pietiekami. Viss liecina, ka Krievijai nekas nebūtu pret, ja SC ietekme būtu izvērtusies lielāka. Starpvalstu attiecībās, diplomātijā nereti tiek izmantota tā sauktā pakāpenisko prasību taktika. Sākumā otrai valstij tiek izvirzīta kāda konkrēta prasība, un tad skatās, vai izdosies panākt otras puses piekāpšanos. Ja tas izdodas, tad kādu laiku tiek ieturēta pauze, tomēr pēc kāda laika tiek izvirzīta jau nākamā prasība.
Svarīgi ir apzināties, ka mūsdienās cīņā par ietekmi plaši izplatīta ir t. s. maigā vara. Ietekmējamajā valstī tiek veidotas atbalsta pozīcijas, t. i., nostiprināta ietekme informācijas, kultūras un citās jomās. Šajā gadījumā, lai panāktu savus mērķus, valsts, kas veic ietekmi, izvairās no tādu prasību uzstādīšanas, par ko jau iepriekš būtu skaidrs, ka ietekmējamā valsts noteikti iebilstu. Tādēļ tiek īstenoti piedāvājumi, kas ietekmējamai valstij varētu būt pievilcīgi, tomēr aiz tā visa stāv doma par politiskās un ekonomiskās ietekmes palielināšanu. Jaunais vilnis un Kontinentālā hokeja līga daudziem cilvēkiem patīk un ir pievilcīgi projekti, tomēr nevar arī noliegt, ka vismaz attiecībā uz dažām valstīm tie ir Krievijas «maigās varas» projekti. Jo mazāk kritiska attieksme būs pret Krieviju, jo tai būs vieglāk realizēt šeit savus ekonomiskos, ārpolitiskos vai citus projektus.#
Intervēja Didzis Meļķis