Vara neonacistu rokās
V. Putinam vakar notika preses konference, kurā viņš pirmo reizi kopš pagājušās sestdienas, kad Krievijas parlaments apmierināja Kremļa galvas lūgumu atļaut militāra spēka lietošanu Ukrainā, lai aizsargātu tur dzīvojošo krievvalodīgo tiesības un drošību, komentēja notikumus Ukrainā.
Viņš sacīja, ka varas maiņa Ukrainā notikusi nelikumīgi. «Neviens nešaubās, ka Ukrainā notika antikonstitucionāls apvērsums un bruņota varas sagrābšana. Vienīgais leģitīmais Ukrainas prezidents ir Viktors Janukovičs, kaut arī viņa rokās vairs nav reālās varas,» sacīja Krievijas prezidents, kurš apgalvoja, ka atsevišķās vietās Ukrainā varu ir pārņēmuši «neonacisti, nacionālisti un antisemīti».
Atbildot uz jautājumu, kas aizpagājušajā nedēļā šāva uz protestētājiem Kijevas Neatkarības laukumā, V. Putins sacīja, ka tie bijuši provokatori, kuri esot piederīgi kādai no opozīcijas partijām, un bijuši profesionāli sagatavoti Lietuvā un Polijā.
Iebrukums būtu leģitīms
Runājot par Krimu, Krievijas autoritārais līderis apgalvoja, ka tur administratīvās ēkas un stratēģiskos objektus sagrābušie kaujinieki neesot Krievijas karavīri, bet «vietējās pašaizsardzības spēki».
V. Putins sacīja, ka Krievija neapsver iespēju anektēt Krimu un nevēlas izprovocēt separātisku noskaņojumu Krimas iedzīvotājos, kuru pašu rokās esot lemt par pussalas nākotni. «Ja runājam par bruņota spēka lietošanu, pagaidām šādas nepieciešamības nav, bet tādu iespēju nevar izslēgt,» viņš sacīja. «Ja pieņemsim lēmumu pielietot spēku, tad tas būs pilnībā leģitīms, jo to ir lūdzis Ukrainas likumīgais prezidents.»
Krievijas vēstnieks ANO Vitālijs Čurkins, pirmdien uzstājoties ANO Drošības padomes ārkārtas sanāksmē, paziņoja, ka gāztais Ukrainas prezidents V. Janukovičs rakstiski ir lūdzis V. Putinu izmantot militāros līdzekļus, lai atjaunotu likuma kārtību Ukrainā.
Krievijas prezidents arī sacīja, ka gadījumā, ja arī Austrumukrainas reģionu iedzīvotāji, no kuriem lielākā daļa ir krievvalodīgie, lūgs Krievijas palīdzību, tad būšot pienākums izmantot visus iespējamos līdzekļus, lai aizsargātu šos cilvēkus.
Dažas stundas pirms preses konferences V. Putins pavēlēja Krievijas bruņotajiem spēkiem atgriezt bāzēs karavīrus, kuri piedalījās militārajās mācībās valsts centrālajā un rietumu daļā. Pirmdien V. Putins klātienē vēroja manevrus, kuros piedalījās 150 tūkstoši militārpersonu. Preses konferencē viņš noliedza, ka mācībām esot saistība ar notikumiem Ukrainā.
Ultimāts nerealizējas
Krimā otrdien saglabājās saspringta gaisotne, jo tur dislocētās Ukrainas militārās bāzes joprojām ielenca bruņoti krievu karavīri.
Pirmdien bija izskanējušas ziņas, ka Krievijas puse ukraiņu karavīriem ir izvirzījusi ultimātu līdz otrdienas rītam pāriet krievu pusē vai atstāt Krimu. Tomēr pēc tam, kad bija pagājis krievu it kā noteiktais laiks, līdz kuram ukraiņu karavīriem vajadzēja padoties, nekādi incidenti nenotika un abas puses palika savās vietās.
Krievijas Ārlietu ministrija un bruņoto spēku vadība paziņoja, ka izskanējusī informācija ir «pilnīgs neprāts», un noliedza, ka bijuši plāni «ieņemt» Ukrainas militārās bāzes Krimā, jo krievu karavīri «neiejaucoties Ukrainas politiskajos notikumos», vēsta The Wall Street Journal.
Tomēr pie aplenktajām Ukrainas militārajām bāzēm valdīja nervoza atmosfēra un abās pusēs esošie viens otru nemitīgi uzmanīja. Vietējie ir nobažījušies, ka pat mazākais pārpratums var izraisīt apšaudes. Ukraiņu militāristi uzskata, ka ar ultimātiem un aplenkumiem krievi vēlas izprovocēt ukraiņus.
Vakar turpinājās diplomātiskie centieni risināt krīzi Ukrainā. Kijevā ieradās ASV valsts sekretārs Džons Kerijs, kurš sev līdzi atveda arī Vašingtonas piedāvājumu par finanšu palīdzību miljarda dolāru (730 miljoni eiro) apmērā.
Briselē trešdien paredzēta NATO un Krievijas Padomes ārkārtas sanāksme, lai apspriestu pēdējos notikumus Ukrainā. NATO ir nosodījusi Krievijas militāro intervenci Ukrainas teritorijā.