«Tas mums ļaus līdzsvarot draudus Krievijas stratēģiskajiem spēkiem, ja ASV izvietos pretraķešu aizsardzības elementus mūsu robežu tuvumā,» kāds anonīms informācijas avots Maskavas diplomātiskajā dienestā atklājis ziņu aģentūrai Interfax. Pagājušajā gadā Krievija jau solīja izvietot Iskander Ļeņingradas apgabalā.
NATO Lisabonas samitā pērn pieņemtais lēmumus paredz kopīga ASV un Eiropas pretraķešu aizsardzības vairoga izveidi, kas pasargātu no tādu valstu kā Irāna iespējamiem draudiem. Pārtvērējraķetes plānots izvietot uz karakuģiem Vidusjūrā, Rumānijas un Polijas sauszemes teritorijās, taču Turcijā būs bāzēts radars. Sagaidāms, ka sistēma Eiropā sāks darboties 2012. gadā, taču pilnībā tiks pabeigta ap 2018. gadu.
Iecere saniknojusi Krieviju, kas to uzver kā draudu valsts stratēģiskajiem kodolspēkiem. Valsts 2008. gadā pirmo reizi solīja atbildēt ar Iskander izvietošanu Kaļiņingradas anklāvā. 2009. gadā, kad ASV prezidents Baraks Obama daļēji atteicās no priekšteča Džordža Buša plāniem, Krievija plānu apturēja. Tomēr tā atjaunojusi kādreiz izteiktos draudus, jo B. Obama pārstrādājis pretraķešu vairoga ieceri un atgriezies pie ieceres iesaistīt Austrumeiropu.
Krievija solījusi jaunas «bruņošanās sacensības», ja ASV neņems vērā tās bažas par apdraudējumu valstij. Šonedēļ Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs solīja, ka valsts pretsolis ASV pretraķešu vairogam Eiropā būs «saprātīgs un adekvāts», taču neizslēgs turpmāku sarunu iespējamību. «Mums jāpieņem pāris lēmumu, un es tos jau drīzumā izziņošu,» prezidenta teikto citējis RIA Novosti.
Krievijā ražotās Iskander raķetes svars ir 3,8 tonnas, garums - 7,3 metri, bet tās ātrums sasniedz 2100 metru sekundē. Raķete, vadoties pēc tās specifikācijas, spēj sasniegt mērķi 280-500 kilometru attālumā. Ja Krievija uzstādīs kompleksus solītajās teritorijās, tās raķetes varēs sasniegt Latviju un pārējās Baltijas valstis, kā arī Poliju un Vāciju.