Jaunie draudi Krievijai
V. Putina pirmdien izsludinātās piecas dienas ilgās bruņoto spēku kaujas gatavības pārbaudes aptver neierasti plašu ģeogrāfiju. Manevri norisinās ne tikai Sahalīnas apgabalā Krievijas tālajos austrumos un Barenca jūrā valsts ziemeļos, bet arī Melnajā jūrā un Kaļiņingradā. Tajos piedalās Baltijas, Melnās jūras un Ziemeļu flotes, Rietumu un Dienvidu kara apgabala, kā arī gaisa desanta spēku vienības.
Krievijas Aizsardzības ministrija informējusi, ka manevros, kas norisināsies līdz sestdienai, piedalās 45 tūkstoši militārpersonu, 3360 sauszemes transportlīdzekļu, 41 karakuģis, 15 zemūdeņu un 110 lidmašīnu. Kaujas mācībās tiek izmantotas arī Kaļiņingradā izvietotās ballistiskās raķetes Iskander, kuras var aprīkot ar kodolgalviņām, virsskaņas stratēģiskie bumbvedēji Tu-22M3, kuri devušies uz anektēto Krimu, un Barenca jūrā pārvietojas ar ballistiskajām raķetēm aprīkojamas zemūdenes.
Krievijas mediji vēsta, ka manevros virs Baltijas jūras notikuši iznīcinātāju Su-27 un bumbvedēju Su-24M mācību lidojumi naktī, kuros imitēti uzbrukumi nelielā ātrumā lidojošiem gaisa mērķiem un mērķiem uz zemes. Pleskavas apgabalā vairāk nekā 700 izpletņlēcēju ar desmit kaujas mašīnām tika desantēti poligonā Strugi krasnije, vēsta portāls newsru.com.
Manevru mērķis esot pārbaudīt bruņoto spēku gatavību pret «jauniem draudiem», kurus radot «nosacītais ienaidnieks», paziņojusi Krievijas Aizsardzības ministrija, nesniedzot sīkākus komentārus. Visticamāk, Krievijas spēka demonstrācija saistīta gan ar Krimas aneksijas gadadienu, gan Baltijas jūras un Melnās jūras reģionā notiekošajām NATO mācībām.
To apliecinājusi Krievijas Ārlietu ministrija, kas šonedēļ pauda satraukumu par augošo NATO aktivitāti Baltijas valstīs, Polijā, Rumānijā un Bulgārijā jeb valstīs, kurām ir robeža ar Krieviju. «NATO rīcība destabilizējusi situāciju un palielinājusi saspīlējumu Ziemeļaustrumeiropā,» ārlietu ministra vietnieks Aleksejs Meškovs sacījis ziņu aģentūrai Tass.
Var stimulēt NATO
Militārais eksperts Bens Berijs no Londonas Starptautisko stratēģisko pētījumu institūta uzskata, ka iepriekš neizsludināto manevru militārais mērķis ir pārbaudīt, cik veiksmīga bijusi Krievijas bruņoto spēku modernizācija, kas sākās 2008. gadā. «Politiskā un militārā vadība vēlas pārliecināties, ka nauda nav tērēta velti,» pētnieks sacīja raidsabiedrībai BBC.
Runājot par militāro mācību politiskajiem mērķiem, žurnāla IHS Jane's Defence Weekly Eiropas izdevuma redaktors Niks de Larinaga uzsver, ka Maskava Rietumiem sūta konkrētus signālus. «Ņemot vērā pašreizējo starptautisko stāvokli, kas draud ar jaunu auksto karu, jo Krievijai un Rietumiem ir domstarpības Ukrainas konflikta dēļ, Krievijai ir iespēja demonstrēt savas spējas,» pārliecināts N. de Larinaga.
Analītiķi pieļauj, ka Krievijas militārā spēka demonstrācija var nobiedēt tās kaimiņvalstis, bet vienlaikus atspēlēties pašai Maskavai. Krievijas aizvien agresīvākā uzvedība var stimulēt NATO pieņemt pretpasākumus, piemēram, palielināt izdevumus aizsardzībai. Eksperti atgādina, ka viens no PSRS sabrukuma iemesliem bija zaudējums bruņošanās sacensībā ar NATO.