Bail no Lībijas scenārija
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs otrdien tikās ar Ķīnas premjerministra padomnieku ārlietu jautājumos Dai Binguo un sarunas laikā paziņoja, ka abu valstu diplomātiskā sadarbība pastāv uz «nepieciešamību strikti ievērot starptautisko likumu normas un ANO Statūtus, un nepieļaut to pārkāpšanu», ziņo Reuters. «Es domāju, ka tas ir vienīgais pareizais ceļš šodienas apstākļos,» sacīja S. Lavrovs, pasvītrojot Maskavas vēlmi atrisinājumu Sīrijas krīzei meklēt tikai un vienīgi ANO gaiteņos.
Krievija un Ķīna stingri iestājas pret militāru iejaukšanos Sīrijas asinsizliešanā, kas turpinās jau 17 mēnešus, un līdz šim trīs reizes ir izmantojušas veto tiesības ANO Drošības padomē (DP), neļaujot pieņemt rietumu un arābu valstu atbalstītās rezolūcijas, kuras pastiprinātu spiedienu uz B. el Asadu izbeigt vardarbību un sākt demokrātisku varas nodošanu.
Maskava un Pekina argumentē, ka nevēlas, lai atkārtojas Lībijas scenārijs, kad pērn ANO DP nobalsoja par gaisa telpas slēgšanu virs Lībijas, tādā veidā dodot zaļo gaismu NATO uzlidojumiem, kas palīdzēja dumpiniekiem gāzt diktatoru Muammaru Kadāfi. S. Lavrovs pirmdien sacīja, ka tikai ANO var lemt, vai atļaut ārējā spēka lietošanu pret Sīriju, brīdinot pret «demokrātijas ieviešanu ar bumbām».
Izraēla īpaši satraukta
Pašreizējais Baltā nama saimnieks Baraks Obama pirmdien brīdināja, ka ASV var izšķirties par militāra spēka pielietošanu pret Sīriju, ja B. el Asada spēki pārvietos vai izmantos ķīmiskos ieročus. «Mēs esam likuši Asada režīmam un citiem reģionālajiem spēlētājiem skaidri saprast, ka mums sarkanā līnija ir brīdis, kad mēs pamanīsim ķīmisko ieroču pārvietošanu vai pielietošanu,» sacīja B. Obama.
Prezidents sacīja, ka ASV ar saviem sabiedrotajiem reģionā apsver, ko darīt, lai nepieļautu Sīrijas masu iznīcināšanas ieroču nonākšanu nepareizajās rokās gadījumā, ja kristu B. el Asada režīms. Par šādu scenāriju jo īpaši satraukta esot Izraēla, kas brīdina, ka tādā gadījumā pie ieročiem varētu mēģināt tikt B. el Asada režīma atbalstītais Libānā bāzētais radikālo islāmistu grupējums Hezbollah, raksta The Christian Science Monitor.
Sīrija jūlijā pirmo reizi atzina, ka tās rīcībā ir pasaulē ceturtie lielākie ķīmisko un bioloģisko ieroču krājumi, kurus tā varētu izmantot ārējā uzbrukuma gadījumā, bet ne cīņā pret opozīciju atbalstošajiem dumpiniekiem.
Interneta vietne The Global Security, kas apkopo publicētos izlūkošanas ziņojumus, apgalvo, ka esot aizdomas par četrām vietām, kur tiek ražoti un glabāti Sīrijai piederošie ķīmiskie ieroči: ziemeļos no galvaspilsētas Damaskas, netālu no Homsas, Hamā un Vidusjūras ostas pilsētas Lādikījas apkaimē. Starp masu iznīcināšanas ieroču krājumiem ir zarīns un nervu gāze tabuns.
Turcijas, arābu un rietumvalstu izlūkdienestu ziņojumos teikts, ka Sīrijas rīcībā ir aptuveni 1000 tonnu masu iznīcināšanas ieroču, kas tiekot glabāti 50 pilsētās. Damaska nav parakstījusi Ķīmisko ieroču konvenciju un ratificējusi Bioloģisko un toksisko ieroču konvenciju, informē BBC.