Kaut gan kā oficiālais produkcijas lieguma iemesls tiek minēts paaugstināts benzpirēna daudzums produkcijā, nozare signālu sapratusi - šis lēmums ir saistīts ar sankcijām, jo produkcija netiek ņemta pat no kuģiem, kas zvejo okeānā un no benzpirēna stāv pa gabalu.
«Skaidrs, ka nekas tāds nebūtu noticis, ja nebūtu šāda saspīlējuma Eiropas un Krievijas attiecībās,» Dienai norāda Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits. Patlaban tiek gatavota atbilde uz Krievijas lēmumu, kas uzraudzības dienestam tiks nosūtīta šonedēļ. Tālāk paredzēts sēsties pie sarunu galda, bet vēl nav zināms, ar kāda līmeņa personām no Krievijas puses. «Savu mājasdarbu noteikti izdarīsim, bet to fonu, uz kura pamata šāds lēmums pieņemts, mēs noteikti nespēsim mainīt,» teic D. Šmits.
Gatavojas ļaunākajam
Latvijā reģistrēts 21 uzņēmums, kas ražo konservus. Kad tika ieviests embargo, darbu turpināja 19 uzņēmumu, četrpadsmit no tiem uz Krieviju eksportēja vairāk nekā 50% savas produkcijas. Turklāt pieciem uzņēmumiem lielvalsts bija teju vienīgais eksporta tirgus, uz ko tika sūtīts vairāk nekā 80% saražotā. Tieši šie pieci uzņēmumi, kuru vārdus pagaidām neviens oficiāli nenosauc, patlaban piedzīvo lielāko krīzi. Zināms, ka riska zonā atrodas arī Ventspils zivju konservu kombināts, kas īsi pēc Rosseļhoznadzor paziņojuma plānoja slēgt ražotni. Uzņēmuma valdes loceklis Ingus Klindžāns Dienai gan uzsver, ka par bankrotu nevar būt ne runas. Kaut arī šis laiks uzņēmumam nav viegls, tas dara visu iespējamo, lai izķepurotos. «Mēs patlaban darbojamies, drīz dosimies īsā atvaļinājumā, pēc tam augustā atkal sāksim ražot. Bankrots neietilpst mūsu plānos, mēs cītīgi strādājam citos virzienos, meklējam jaunus tirgus. Jūlijā mēs ražosim ne tikai esošajiem eksporta tirgiem, bet arī jaunajiem,» stāsta I. Klindžāns. Uzņēmums pirmo reizi gatavojas nosūtīt savu produkciju uz Dāniju, Vāciju un Austriju. Pagaidām runa ir par maziem apjomiem, un tie, protams, nespēs atsvērt Krievijas tirgus liegumu. «Tas, kas notiek, protams, nav labi. Taču labi ir tas, ka mums ir idejas, pie kurām strādāt. Ir varianti, kuru īstenošanai vajadzīgs laiks. Es zinu, ka būs smagi, būs jāpievelk jostas, bet par bankrotu mēs pagaidām nerunājam,» stāsta I. Klindžāns un norāda, ka tirgus kopumā ir ļoti neprognozējams un neviens nevar pateikt, kas notiks pēc mēneša vai diviem.
Specifiski apstākļi
Līdz šim Latvija uz Krieviju eksportēja 50% zivju konservu, lielākoties šprotes. Tieši šis produkts Krievijā ir iecienītāks nekā pašmājās. Tā kā tradīcija ir ap 140 gadiem sena un saistīta ar šo reģionu, patērētāju fokusu mainīt ir teju neiespējami. «Kaut gan arī pati Krievija ražo šprotes, tā nav spējusi savu tirgu iekarot ar konkurētspējīgu alternatīvu mūsu šprotēm. Šī nav pirmā krīze Krievijas tirgū, arī iepriekš ir bijušas reizes, kad Latvijai ir liegums ievest zivju konservus,» skaidro D. Šmits.
Pat ja liela daļa ražotāju spēs sadzīvot ar jaunajiem apstākļiem, pielāgošanās lielā mērā būs saistīta ar darbinieku atlaišanu. Jūnija sākumā par vērienīgu konsolidāciju paziņoja Liepājas zivju konservu ražotājs Kolumbija Ltd. Līdz šim uzņēmumā strādāja apmēram 300 cilvēku, pēc Krievijas noteiktā aizlieguma paredzēts, ka darbu turpinās apmēram 60 strādnieku.
Zivrūpniecībā tieši vasara ir tā sauktais klusais periods, lielākā ražošana sākas rudenī. Līdz ar to Kolumbijas darbinieki pauduši cerību, ka septembrī darbu varēs atsākt arī tie, kam darbs tagad tiek uzteikts.
Atsijās pelavas
Arī zivju konservu ražotāja Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris Dienai norāda, ka uzņēmums līdz augustam nestrādā. Līdzīgi tas notiek ik vasaru jebkurā zivrūpniecības uzņēmumā. Izskaidrojums ir vienkāršs - vasaras brētliņas un reņģes nav piemērotas konservu ražošanai. Pagaidām uzņēmumā notiek rūpnīcas profilaktiskie remontdarbi un tiek meklēti jauni noieta tirgi. Jau tagad vairāki lielo zivju ražotāju uzņēmumi devušies uz ASV pētīt šī reģiona tirdzniecības apstākļus.
Pirms Krievijas rubļa devalvācijas pērn Brīvā viļņa eksports uz Krieviju bija 30%. Rubļa vērtības svārstību iespaidā eksporta apjomi samazinājās līdz 15%.
A. Babris norāda, ka Krievijas lēmums uzņēmumam neesot traģisks, tomēr kopumā nozarei tas ir liels trieciens: «Ir uzņēmumi, kam notikušais var radīt nāvējošas sekas.»
A. Babris gan norāda, ka viennozīmīgi nevajadzētu apgalvot, ka pie vainas bijušas savstarpējās sankcijas. Kaut gan benzpirēna problēma esot mākslīgi uzpūsta, tomēr pie vainas ir arī paši zivrūpnieki. «Nekas nav viennozīmīgi. Ja visi piedāvātu absolūti ideālu un sterilu produktu, neviens nevarētu nekādu liegumu ieviest. Izskatās, ka tie iemesli ir kompleksa rakstura,» teic uzņēmējs, tajā pašā laikā viņš nenoliedz arī politiskās situācijas ietekmi. «Ja mēs raugāmies uz Krievijas ārpolitiku, ir skaidrs - ja viņiem būs izdevīgi, viņi melnu pataisīs par baltu un otrādi.»
Jau augustā Brīvais vilnis savu produkciju plāno sūtīt uz Ķīnu, jo iegūts nepieciešamais sertifikāts. Ir sagatavota krava arī Meksikas tirgum. Pagaidām gan esot grūti pateikt, cik intensīvs eksports būs uz šīm valstīm. Tendences var mērīt tikai tad, kad ir pagājis vismaz gads. Pagaidām uzņēmums eksportē apmēram uz 40 valstīm. Kā saka A. Babris, uz katru «pa bišķītim» - ja kādā valstī sākas problēmas, uzņēmumam nav tik lielu zaudējumu.
Uzņēmējs pozitīvi vērtē valdības lēmumu piemērot zivrūpniekiem nodokļu atmaksas atlikšanu. Tomēr viņš teic, ka būtu jāvērtē skrupulozāk, kurš to būtu pelnījis. «Ir uzņēmumi, kas dara visu, bet ir arī šļura, uz kuru resursi varētu tikt izniekoti. Ja rodas problēmas, labs saimnieks vienmēr skatās, kas ir tas, ko vajag glābt. Līdz ar to ir jāsaprot no tautsaimniecības viedokļa, kas ir visvērtīgākais, kas ir tas zelts. Tagad var izrādīties, ka daļa no tiem, kurus valsts grasās glābt, zināmā mērā ir vainīgi, ka mēs tādā situācijā esam nonākuši. Viņi ražo nekvalitatīvi, izvairās no nodokļu maksāšanas, dempingo tirgu un parazitē,» skarbu viedokli pauž A. Babris. Uz jautājumu, vai tādu uzņēmumu ir daudz, viņš atbild noliedzoši, tomēr daži tādi esot.