Pasaule mainās. Pat mākslīgi izveidotu, starptautiski neatzītu valstu pilsoņi vairs nav gatavi dzīvot pēc no ārpuses nodiktētas «demokrātijas» likumiem. Pat vēlēšanās, kas notiek zem ārvalstu militārā spēka stobriem, pilsoņi izdara «nepareizās» izvēles. Šāda rūgta mācība šajās dienās Dienvidosetijā jāpiedzīvo Krievijas ģeopolittehnologiem. Izskatās, ka valstij, kurai Krievija teicās atnesam mieru un drošību, tā ir atnesusi pilsoņu kara draudus. Var jau vainot Gruzijas specdienestus vai NATO aģentus, bet pašreiz izskatās, ka Krievijas iedibinātajai kārtībai Dienvidosetijā traucē tikvien kā tāds «sīkums» - paši Dienvidosetijas pilsoņi. Kuri, kā izrādās, «nepareizi» sapratuši, kā jālieto viņiem svešas varas vēlīgi piešķirtās tiesības pašiem «brīvi» izraudzīties savu prezidentu.
Notikumi Dienvidosetijā neapstrīdami ir Krievijas ārpolitikas pēdējā laika spilgtākais fiasko. Kas var apdraudēt arī tās citus tālejošos ārpolitiskos projektus. Piemēram, tā saucamās Eirāzijas savienības veidošanu, kuras viens no proklamētajiem mērķiem ir stabilitātes nodrošināšana reģionā. Dienvidosetijas gadījumā šī stabilitātes nodrošināšana izskatās vairāk nekā nepārliecinoša. Tikpat nepārliecinoši izklausās Kremļa skaidrojumi par savu it kā neitralitāti Dienvidosetijas iekšpolitiskajā konfliktā.