Japāna satraukta
Krievijas karaspēka vadība apgalvo, ka mācības nebija vērstas pret kādu konkrētu valsti vai militāro bloku, jo karaspēks gatavojies cīņai pret «bandītiem un teroristiem». Taču militārais analītiķis Aleksandrs Golcs uzskata, ka ar šīm mācībām Krievija gribēja apliecināt savu gatavību aizstāvēt nomaļos Sibīrijas un Tālo Austrumu rajonus. Domājams, mācības bija iecerētas kā brīdinošs signāls Ķīnai un Japānai, kuras krievu ģenerāļi uzskata par konkurentēm cīņā par ietekmi Klusā okeāna reģionā.
Japānas amatpersonas paudušas sašutumu, ka mācības notikušas arī vienā no Kuriļu salām, ko Japāna uzskata par savām ziemeļu teritorijām. Par spīti japāņu aicinājumiem atcelt mācības, Krievija bija parūpējusies par savu militāro muskuļu izrādīšanu. Mācības apmeklēja arī Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs, kurš ieradās uz karakuģa Pēteris Lielais un aicināja flotes vadību parūpēties, lai Krievija būtu gatava aizstāvēt savas intereses šajā reģionā.
Mācībās pirmoreiz piedalījās karakuģi gan no Klusā okeāna, gan no Ziemeļu un Melnās jūras flotes. No Krievijas rietumiem bija izsauktas Su-24 un Su-34 kara lidmašīnas, kas bez nolaišanās veica 8000 km tālo ceļu. Krievijas karaspēka vadība vēsta, ka mācību laikā tika pārbaudīta jaunā vadības struktūra, kas paredzēta darbam mūsdienu apstākļos. Tā kā Krievija plāno pāriet uz profesionālu, mazāku un mobilāku armiju, ļoti svarīga būs spēja koordinēt dažādu vienību darbu un nodrošināt ātru karaspēka vienību pārvietošanu.
Utis un dizentērija
Krievijas ģenerāļu sapņi par karaspēka modernizāciju pagaidām ir pretrunā ar karavīru dzīves skarbo ikdienu, ko joprojām raksturo tādas problēmas kā ģedovščina, virsnieku patvaļa un ļoti slikti sadzīves apstākļi. Kā ziņo radio Svoboda, mācību rajonā karavīrus apsēdušas utis, karavīri žēlojušies arī par dizentēriju un piemērotas pārtikas trūkumu. Kāda karavīra māte Aļina vēsta: «Ēdiens ir pretīgs, kaut kādas balandas, kas smird pēc siļķēm. Virsnieks paziņo: «Vakariņu nebūs. Jautājumi ir? Jautājumu nav. Viss, uz redzēšanos, strādājiet.»»
Traģiski mācības Vostok 2010 beigušās seržantam Viktoram Ļjaļjajevam, kurš uz mājām nosūtīts cinka zārkā. 20 gadu vecā puiša vecāki stāsta, ka Viktors vispirms piekauts, pēc tam kopā ar pārējiem nosūtīts pārgājienā, kura laikā lielā karstuma dēļ zaudējis samaņu un nomiris. «Dēlu man neviens vairs neatdos. Taču es gribu, lai visi zinātu, kas notiek mūsu armijā. Ja es to būtu zinājusi, nekādā ziņā nebūtu laidusi viņu dienēt,» laikrakstam Komsomoļskaja pravda stāsta bojāgājušā karavīra māte Jeļena.