Liela daļa Krievijas iedzīvotāju informāciju iegūst no televīzijas pārraidēm, bet valstī lielākie telekanāli atrodas Kremļa pārraudzībā. Tieši televīzijas līdz šim izcēlušās ar savdabīgāko skatījumu uz Ukrainas politisko krīzi.
Decembra sākumā, kad Kijevas Neatkarības laukumā sāka slieties pirmās barikādes un opozīcija Ukrainas valdībai pieprasīja parakstīt asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību (ES), Krievijas vadošās televīzijas - Rossija, Pirmais kanāls un NTV - ziņoja, ka aiz protestiem Kijevā stāv Rietumi. Pazīstamais žurnālists Dmitrijs Kiseļovs, kurš vada raidījumus telekanālā Rossija, pat nosauca galvenos protestu inscenētājus - ASV Valsts departamentu un ASV valsts sekretāra vietnieci Viktoriju Nulandu.
Ierasta prakse bijusi faktu sagrozīšana, piemēram, paziņojot, ka Neatkarības laukumā atrodas daži simti protestētāju, lai gan patiesībā to skaits ir bijis vairāki desmiti tūkstošu.
Nav izticis arī bez ironizēšanas par Ukrainas opozīcijas atbalstītājiem. Šajā ziņā pirmrindnieks bijis tieši D. Kiseļovs, kurš ir paziņojis, ka protestos Ukrainā piedalās nacionālisti un fašisti.
D. Kiseļova izteikumi aizkaitināja protestētājus. Kāds no viņiem 15. decembra vakarā telekanāla Rossija žurnālistam, kurš tiešraidē ziņoja no Neatkarības laukuma, iespieda rokā Oskara statuetei līdzīgu priekšmetu. «Pasniedziet šo Oskaru telekanālam Rossija un Dmitrijam Kiseļovam par meliem un blēņām, ko jūs izplatāt par cilvēkiem Neatkarības laukumā,» sacīja vīrietis.
Žurnālista Vladimira Solovjova vadītajos «diskusiju raidījumos» telekanālā Rossija pēdējā laikā bieži izskanējis atbalsts Ukrainas varasiestāžu veiktajām «kontrteroristiskajām operācijām» pret protestētājiem Kijevā, atbalstīts arī uzskats, ka vajadzības gadījumā Krievijai ir jādodas palīgā Ukrainas valdībai. Izskanējuši viedokļi, ka Krimas pussalā vajadzētu ievest Krievijas karaspēku, lai aizsargātu tur dzīvojošo krievu kopienu pret «teroristu» uzbrukumiem.
Oriģināli izcēlies ziņu kanāla Rossija 24 laika ziņu moderators Vadims Zavodčenkovs. Kad decembrī Ukrainu skāra aukstuma vilnis, viņš paziņoja, ka to esot izraisījusi «agresija un pretlikumīgas darbības» protestos Kijevas Neatkarības laukumā.
Janvāra sākumā V. Zavod-čenkovs vērsās pie «radikāļiem», kā Krievijas oficiālie mediji dēvē protestētājus, ar aicinājumu izbeigt automašīnu riepu dedzināšanu Kijevas centrā, jo tādējādi viņi sevi pakļaujot nopietnam riskam saslimt ar vēzi.
Krievijas mediji notikumus Ukrainā izmantojuši arī, lai uzbruktu pazīstamākajiem Krievijas opozīcijas pārstāvjiem, kuri atbalsta ukraiņu opozicionārus. Televīzijas kanāla Rossija interneta izdevums Vesti pagājušajā nedēļā vēstīja, ka TV zvaigzne Ksenija Sobčaka ir bijusi Kijevā, kur viņa visur esot rādījusies, tērpusies ukraiņu tautastērpā.
No Krievijas televīzijām neatpaliek arī prokremliskā prese. Laikraksta Komsomoļskaja pravda pagājušās piektdienas vāku rotāja sarkaniem burtiem izcelts virsraksts: «Sagrābuši Ukrainu, banderovieši mērķēs uz Krieviju».
Avīze Izvestija pagājušās nedēļas sākumā paziņoja, ka tā sauktie Maidana protesti nevarot gūt panākumus, jo pretējā gadījumā Ukraina sadalīšoties divās daļās. Viena kļūšot par nastu Eiropas Savienībai, bet otra paplašināšot Krievijas ietekmi reģionā. Laikraksts secināja, ka tas ir viens no iemesliem, kāpēc Rietumi nelabprāt palīdzot protestētājiem: «Viņi vēlas, lai Ukraina arī turpmāk paliktu par pretkrievisku buferzonu.»