«Mūsu produkcijai Maskavā un Sanktpēterburgā jau ir izplatītāji, tāpēc braucām risināt konkrētus jautājumus. Sanktpēterburgā tikāmies ar mašīnbūves nozares asociācijas vadītāju, dalījāmies pieredzē, jo turienes uzņēmumiem ir problēmas ar iekārtu modernizāciju, ko mēs esam izdarījuši, pateicoties ES struktūrfondiem,» stāsta P. Bila. Šajās dienās juristi aktīvi strādā pie jauna kopuzņēmuma izveidošanas ar Krievijas zinātniekiem, lai sāktu jaunu iekārtu - naftas produktu jaucēju - ražošanu. Jaunais uzņēmums VCS Nord būs pirmā rūpnīca, kur līdz šim eksperimentāli ražotās iekārtas ražos sērijveidā. «Galvenais secinājums no ekonomikas forumiem - Krievijas uzņēmēji arī saprot, ka sadarboties ar Latviju viņiem ir izdevīgi,» uzskata P. Bila. Savukārt a/s Grindeks pieļauj iespēju būvēt ražotni Maskavā. Uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans šo iespēju pagaidām gan vērtē piesardzīgi, sakot, ka tas nav gada vai divu jautājums: «Krievijas pusei interese ir, bet mēs būsim ļoti uzmanīgi. Nevaru viennozīmīgi pateikt, ka ražotne Krievijā būs, tā bija vairāk iepazīšanās.»
Atrast partnerus Krievijā mēģināja arī uzņēmumi, kas līdz šim nav tur darbojušies. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras sagatavotajā informatīvajā materiālā SIA Ošukalns bija norādījusi, ka tai nav pieredzes Krievijas tirgū, bet ir vēlme piedāvāt saunu iekšējās apdares materiālus no alkšņa un apses. «Tā bija ļoti laba pieredze. Atstājām diezgan daudz informācijas par savu uzņēmumu, sapratām, kā strādā Krievijas tirdzniecības un rūpniecības palāta, kas ir ļoti nopietns spēlētājs lietišķo kontaktu meklēšanā. Vizīte bija ļoti laba arī vietējo kontaktu veidošanā, jo uzņēmēju delegācija bija ļoti spēcīga, un neformāli kopā pavadītais laiks arī dod savu labumu,» uzskata SIA Ošukalns valdes priekšsēdētājs Aigars Nitišs.
Ir uzņēmumi, kas biznesa forumos necentās iegūt jaunus kontaktus, bet nostiprināja esošos. Piemēram, a/s Laima šā gada 11 mēnešos uz Krieviju eksportējusi 795 169 kg produkcijas, un salīdzinājumā ar 2009. gadu eksports uz Krieviju šogad būs pieaudzis par 20%. «Vēsturiski Maskava nav mūsu sapņu zeme, tā ir liela pilsēta, kurā no malu malām satiekas visi. Maskavā, ja pieminēsiet vārdu «Laima», pirmā asociācija būs Laima Vaikule, nevis mūsu konfektes. Sanktpēterburgā, Ļeņingradas apgabalā, Murmanskā mūsu produkcijas noiets ir lielāks, nerunājot par Kaļiņingradu, uz kuru eksporta apjomi ir tikai nedaudz mazāki nekā visā pārējā Krievijā kopā,» stāsta SIA NP Foods Eksporta daļas vadītāja Ieva Jonsone. Lai tiktu Krievijas veikalos, konfekšu kārbām ir pavisam cits dizains, nekā esam pieraduši Latvijā, klasiska dāvana esot liķiera konfektes Prozit, tāpat ir pieprasījums pēc piparkūkām. «Ir jāņem vērā dažādi mārketinga triki, lai tiktu kādā veikala ķēdē un izdevīgā plauktā, ir jāveic maksājumi, tāpat jāmaksā par dalību produktu reklāmas žurnālos,» norāda I. Jonsone. Daudzi pārtikas ražotāji lielas cerības saista ar Rīgas markas zīmola ieviešanu. I. Jonsone norāda, ka būtu vēlams izveidot atsevišķus veikaliņus tirdzniecības centros, kur būtu tikai Latvijas preces.