Mūsdienās Latviju pārvalda šo varmāku radinieki un domubiedri. Tā dažos vārdos var pārstāstīt Krievijas televīzijas kanāla TV Centrs sagatavoto sižetu par krievu vēsturnieka Aleksandra Djukova pārstāvētā fonda Vēsturiskā atmiņa (VA) veidoto, 19. janvārī Krievijas Mūsdienu vēstures muzejā atklāto izstādi Aizvestā bērnība: 1943-1944. Uz Latviju aizdzīto bērnu liktenis. Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) jau izplatījusi paziņojumu, kurā «asi nosoda šo izstādi, to uztverot kā ļaunprātīgu vēstures falsifikāciju, dezinformējošu un klaju propagandas nolūkos veidotu pasākumu. Tā kalpo to spēku interesēm, kuru mērķis ir traucēt Latvijas un Krievijas attiecību normalizācijai.» Ministrija norāda, ka oficiāls paziņojums ir efektīvākā viedokļa paušanas un starptautiskās sabiedrības informēšanas forma. Šos jautājumus Latvijas diplomāti dara un arī turpmāk darīs zināmus saviem Krievijas kolēģiem sarunu laikā. Arī 29. februārī Maskavā plānoto Latvijas un Krievijas ĀM politisko konsultāciju laikā ĀM politiskais direktors Andris Razāns izrunās šo jautājumu. Savukārt VA apgalvo, ka izstādei neesot nekādu politisku vai propagandas mērķu.
Ārpolitikas eksperts Krievijas jautājumos Kārlis Daukšts norāda, ka Latvijai nevajadzētu reaģēt uz šo acīmredzamo provokāciju. «A. Djukovs ir angažēts vēsturnieks, kura mērķis ir bijušajās postpadomju valstīs pierādīt, ka tajās ir bijusi nacistiska pagātne un vienīgā taisnība Otrā pasaules kara laikā bijusi Padomju Savienībai,» saka K. Daukšts. Viņš pieļauj, ka izstāde atklāta tieši tagad un par to sagatavots televīzijas sižets, lai sagatavotos gaidāmajam leģionāru atceres pasākumam 16. martā.
«Šis Djukova fonds ir sācis kampaņu pret latviešiem kā pret tautu, lai sagatavotos lielajai spriedzei 16. martā, turklāt mēģina ārkārtīgi ciniskā veidā pievilkt visus tos, kas cietuši holokaustā,» uzskata K. Daukšts.
Savukārt Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs un starptautiskās politikas eksperts Veiko Spolītis norāda, ka konkrētais sižets ir tikai daļa no «Krievijas propagandas mašīnas uzņemtajiem apgriezieniem», savukārt lielāka skaidrība par visu kopainu varētu rasties jau pēc pāris mēnešiem. Viņš pieļauj, ka pret Latviju sāktā propagandas kampaņa cieši saistāma ar gaidāmajām Krievijas prezidenta vēlēšanām un arī ar aktuālajiem notikumiem pasaulē - iespēju, ka Izraēla varētu sākt militāru kampaņu pret Irānu, arī naftas cenām pasaules tirgos, jo vēsturiski šādos brīžos «Krievija vairākkārt bijusi tendēta Baltijas virzienā».
Sava loma notiekošajā, pēc V. Spolīša domām, ir arī 18. februārī gaidāmajam referendumam, taču tas nav vienīgais faktors. Eksperts atgādina, piemēram, 1991. gada notikumus, kad, ASV sākot karu pret Irāku, PSRS paralēli sāka «kārtības ieviešanu Baltijas valstīs», un vēl senāku analoģiju - 1940. gadu, kad vienlaikus ar nacistu ieiešanu Parīzē, PSRS karaspēks ienāca Baltijas valstīs.