2011. gada pirmajā pusgadā, lai arī Krievijas naftas eksporta apjomi samazinājās par 6,3%, salīdzinot ar analoģisku 2010. gada periodu, Maskavas peļņa, pateicoties augstajai naftas cenai, bija 84 miljardi ASV dolāru - par 40% vairāk nekā pirms gada. Savukārt pašlaik naftas cena krītas un vakar nokritās zem psiholoģiski svarīgās 100 ASV dolāru robežas: minimālā cena nākamā mēneša piegādēm par barelu Brent jēlnaftas, pēc kā tiek rēķināta Krievijas eksporta naftas Ural cena, Londonas biržā uz brīdi noslīdēja līdz 98,74 ASV dolāriem. Tiesa, pēc tam tā atkal pacēlās līdz 101,65 dolāriem.
Tomēr eksperti ir vienisprātis, ka, ja naftas cenas turpinās kristies, tas atstās būtisku ietekmi uz Krievijas ekonomiku. Par šo problēmu tika sākts domāt vēl 2004. gadā, kad valstī izveidoja stabilizācijas fondu gadījumam, ja krasi samazinātos ieņēmumi no naftas eksporta. Pateicoties fonda esamībai, Krievijai izdevās diezgan viegli pārvarēt 2008. gada krīzes sekas, taču, ja naftas cenas atradīsies, kā rēķina Financial Times, 105-110 ASV dolāru par barelu līmenī, bet 2012. gadā nepacelsies līdz 125 ASV dolāriem par barelu, 2013. gadā fonds būs izsmelts, galvenokārt tā izmantošanas sociālajās programmās dēļ.
Šī iemesla dēļ tiek prognozēts, ka Maskava drīzumā varētu sākt aizņemties līdzekļus, it īpaši tāpēc, ka Krievijas valsts parāds (attiecībā pret IKP) ir viens no zemākajiem pasaulē. Arī Krievijas Finanšu ministrija pieļauj, ka valsts parāds nākamo triju gadu laikā varētu trīskāršoties, sasniedzot 17% no IKP.
Tikmēr Krievijas naudīgākā iedzīvotāju daļa, kura zaudējusi ticību gan ASV dolāram, gan eiro, steigšus iegulda brīvos līdzekļus zeltā, sudrabā un platīnā. Kā vēsta laikraksts Izvestija, pirmdien pieprasījums pēc dārgmetāliem Krievijā pieaudzis par 10%, kamēr iepriekšējo mēnešu laikā pieprasījuma svārstības nav bijušas lielākas par 2-3%.