«Uzskatām sevi par mērenu tautas avīzi. Protams, tautas noskaņojums atspoguļojas mūsu lapās, un varbūt latviešus, kuri nezina mūsu problēmas, rakstītais var šokēt. Tomēr mēs visus šos gadus esam centušies būt pēc iespējas demokrātiskāki, dodot vārdu gan latviešu, gan krievu radikāļiem, bet atbalstām SC mēreno politiku,» skaidro Vesti segodņa galvenais redaktors Aleksandrs Bļinovs.
Par spīti A. Bļinova teiktajam, tieši viņa vadīto preses izdevumu par visasāko mēdz dēvēt krievvalodīgās mediju vides pārzinātāji. Bijušais Telegraf izdevēja News Media Group (NMG) galvenais redaktors Nikolajs Meinerts skaidro, ka krievvalodīgo mediju tirāža ir tieši saistīta ar to auditorijas daļu, kas visai kritiski noskaņota pret Latviju, un vislabāk šo tirgus nišu ieņēmusi Vesti segodņa: «Viņi lieliski saprot, ko dara, un dara to, manuprāt, spīdoši. Čas reizēm uz šo sabiedrības segmentu pretendē, bet tajā pašā laikā negrib ieņemt tik kategorisku pozīciju kā Vesti.»
Igaunijas krievu izcelsmes žurnālists N. Meinerts darbu NMG pameta jūlija beigās, atsaucoties uz nesaskaņām ar vadību, un par paša vēl nesen vadīto Telegraf viņš izsakās piesardzīgāk: «Negribētu nodarboties ar razborkām, bet šobrīd pie varas avīzē ir maskavieši, kuri ilgu laiku pavadījuši Krievijā. Līdz ar to viņi uz lietām skatās no konkrētas pozīcijas. Tas nav nekas slikts, bet tā ir cita loģika, un mans priekšstats par to, kādai jābūt objektīvai un eiropeiskai informācijai, atšķiras no tā, ko viņi grib redzēt.»
Telegraf galvenā redaktora vietnieks Andrejs Hotejevs, jautāts par N. Meinerta aiziešanu, gan attrauc, ka tās bijušas «tīri tehniskas pārmaiņas». «Cilvēks nevarēja iedzīvoties - ziniet, kā gadās. Nebija nekāda politiska iemesla,» viņš apgalvo. Pēc A. Hotejeva domām, nav arī pamata satraukumam par radikālismu krievvalodīgajos medijos. «Nu… vēlēšanas - tās mums pēdējā laikā notiek diezgan bieži, ja esat pamanījuši. Ik pēc četriem gadiem, tagad jau biežāk,» viņš ironizē. Arī viņš atzīst, ka laikraksts atbalstot SC politiku: «Tik un tā alternatīvas krievu vēlētājiem nav. To saprot arī krievu valodā iznākošie mediji. Es domāju, ka SC joprojām paliek vienīgais spēks, kas pārstāv krievvalodīgos Latvijā.»
Radikālismu noliedz arī laikraksta Čas galvenais redaktors Pāvels Kirilovs, jautāts, vai radikālus viedokļus viņa laikrakstā, rakstot sleju, nepauž par nacionālboļševiku dēvētais Vladimirs Lindermans. «Radikālus viedokļus? Referendums par krievu valodas atjaunošanu par otro valsts valodu - nezinu, vai tas ir radikālisms. Domāju, ka nē,» teica P. Kirilovs. Viņš piebilda, ka V. Lindermans patiesībā redakcijā strādājot jau aptuveni gadu.
Arī pats V. Lindermans sarunā ar Dienu noraidīja bažas par radikālismu: «Varbūt [iekšlietu ministra p. i. Aigars] Štokenbergs (Vienotība) izvērš priekšvēlēšanu kampaņu, jo man liekas, ka pēdējos gados krievu prese rakstījusi visu to pašu, ko šodien. Nedomāju, ka ir kāda krievu nacionālisma propaganda, bet gan krievu kopienas aizstāvēšana.» Darbam laikraksta Čas izdevējiem piederošajā avīzē Subbota viņu esot uzaicinājuši redakcijas darbinieki, un viņš piedāvājumu pieņēmis, jo «man vajadzīga tribīne, un nauda arī vajadzīga».