Briselē šodien norisināsies Eiropas Savienības (ES) un ASV samits, kur galveno uzmanību pievērsīs Ukrainas krīzei un turpmākai reakcijai uz Krievijas agresiju Krimā. Paredzams, ka apspriedīs arī ES un ASV brīvās tirdzniecības līgumu un amerikāņu specdienestu spiegošanas programmas Eiropā.
Ārpolitikas stūrakmens
Pēc tam, kad Krievijas karaspēks februāra beigās okupēja Krimu un Maskava īsā laikā noorganizēja pussalas aneksiju, Eiropā pieauga bažas, ka Kremļa saimnieks Vladimirs Putins neapstāsies pie Ukrainas iekarošanas un var ar militāriem līdzekļiem vērsties arī pret ES un NATO dalībvalstīm.
Satrauktajiem eiropiešiem palīgā nāca Savienotās Valstis, kuru līderi vairākkārt aicināja V. Putinu deeskalēt situāciju kaimiņvalstī, bet, kad diplomātiskie līdzekļi nelīdzēja, Vašingtona ķērās pie sankcijām pret V. Putinam pietuvinātām amatpersonām un uzņēmējiem.
Amerikāņi apliecināja, ka palielinās militāro klātbūtni Eiropā, organizējot NATO spēku mācības un pastiprinot gaisa patruļas virs Baltijas valstīm un Polijas. Nav izslēgta arī pretraķešu aizsardzības elementu izvietošana Centrāleiropā.
Vašingtona arī ir izrādījusi vēlmi sadarboties ar ES, lai samazinātu bloka atkarību no Krievijas energoresursu piegādēm, kuras var tikt apdraudētas, ja rietumvalstis ieviesīs daudz nopietnākas sankcijas pret Maskavu. ASV Enerģētikas departaments šonedēļ atļāva palielināt gāzes eksportu uz Eiropu.
Pirmdien pēc ierašanās Hāgā, kur notika kodoldrošības konference un G7 valstu līderu ārkārtas tikšanās, kurā nolēma izslēgt Krieviju no G8 valstu saimes, B. Obama Eiropu nodēvēja par ASV ārpolitikas «stūrakmeni». B. Obamam trešdien Briselē paredzēta runa, kurā viņš atklāšot savu «vīziju par transatlantiskajām attiecībām un Eiropas drošību», informē Baltais nams.
Obamam būs jāpiepūlas
Kopš B. Obamas nākšanas pie varas 2009. gadā ASV un Eiropas attiecības kļuva vēsākas. Daudzi eiropieši uzskatīja, ka B. Obama mūsu kontinentam ir pagriezis muguru. Attiecības zemāko punktu sasniedza pērn, kad atklājās, ka ASV specdienesti ir noklausījušies eiropiešu telefonsarunas un rakņājušies elektroniskajā pastā.
Rietumeiropas prese uzsver - Krimas krīze B. Obamam likusi atzīt, ka ASV joprojām ir galvenais garants Eiropas drošībai. «Prezidents Obama nekad nebūtu vēlējies ierasties Eiropā ar vienu mērķi - apvienot ASV senākos sabiedrotos pret ekspansionistisko Krieviju. Bet tieši to viņam nācās darīt,» raksta britu The Daily Telegraph.
ASV prezidenta padomniece nacionālās drošības jautājumos Sūzena Raisa uzskata, ka šis ir īstais brīdis, lai ASV apliecinātu, ka tām ir svarīgas ciešas attiecības ar Eiropu. «Ja šim braucienam ir kāds vadmotīvs, tad tas ir mūsu alianses un partnerības fundamentālais spēks un nozīmība,» prāto S. Raisa.
Vācijas Māršala fonda Berlīnes biroja direktore Heike Makkerona domā, ka, neskatoties uz domstarpībām, kas B. Obamas prezidentūras laikā valda starp ASV un Eiropu, abas puses viena otru joprojām uztver kā visuzticamāko draugu brīžos, kad ir jārisina globālas problēmas.
«ASV joprojām tic, ka Eiropa ir to labākais partneris, jo patiesībā citu nemaz nav. Līme, kas mūs satur kopā, nav mīlestība pret vēsturi vai kopīgas vērtības. Tā ir nepieciešamība,» H. Makkerona sacīja izdevumam Politico.
Analītiķi prognozē, ka B. Obamam būs jāpiepūlas, lai pārliecinātu ES ieviest nopietnākas sankcijas pret Krieviju, kam ir nozīmīga vieta daudzu bloka dalībvalstu ekonomikā. B. Obamam vajadzēšot parādīt ASV gatavību daļēji maksāt par eiropiešiem radītajiem zaudējumiem.
«Mēs lūdzam eiropiešus piemērot Krievijai sankcijas, kurām būs daudz postošāka ietekme uz Eiropas valstu ekonomiku, nevis mūsu. Viņi to vienkārši nedarīs. Viņi prasīs, ko par to saņems pretī,» uzskata Stenforda universitātes pētniece Korija Šake.