VM līdzīgu atsaucību pirmajam pusgadam jau gaidīja, saka Egita Pole, VM pārstāve. Programmā līdz jūlija beigām varēja pieteikties ģimenes ārsti, kuri ir līgumattiecībās ar valsti vismaz sešus mēnešus, nesaņem fiksēto maksājumu kā jaunatvērta prakse un kuriem ir vismaz 1200 reģistrētu pacientu vai pediatra praksei - vismaz 400 pacientu. Tādas Latvijā ir 1117 prakses no visām 1370. Programmas mērķis ir finansiāli atbalstīt labi un kvalitatīvi strādājošus ārstus un popularizēt viņus pacientu vidū, vēsta Veselības norēķinu centrs. Programmā VM noteikusi virkni kvalitātes kritēriju. Piemēram, ģimenes ārsta praksei būs jāizveido interneta mājaslapa, lai pacientiem būtu iespēja sazināties ar praksi elektroniski. Vidēji lielai praksei jābūt nodrošinātai ar ģimenes ārstu un divām māsām vai ārsta palīgiem, kas palīdz atslogot ārsta darbu. Otras māsas darbu apmaksā VNC. Ģimenes ārstam pacients jāpieņem četru darba dienu laikā, jānodrošina arī profilakses darbs utt.
Ja ģimenes ārsts izpilda vismaz 70% visu kritēriju, viņš var pretendēt uz «kvalitātes naudu». Tās apjoms atkarīgs no padarītā, taču maksimālā summa ir 2500 latu praksei gadā, nākamajam pusgadam attiecīgi 1250 latu. Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidents Pauls Princis, kurš nav pieteicis programmai savu praksi Kurzemē, saka - «kritēriji ir sarežģīti izpildāmi, ieguvums nav samērojams ar nosacījumiem». Viņš arī pieļauj, ka Rīgā ir kāda daļa prakšu, kurās nav 1200 pacientu, līdz ar to tās nevarēja pieteikties. Asociācija esot iebildusi pret vairākiem punktiem kritēriju pašreizējā redakcijā, piemēram, par to, ka prakses vērtē pēc tā, cik bijuši nosūtījumi pie speciālistiem, neatliekamās palīdzības izsaukumi praksē reģistrētajiem pacientiem.
Pieteicies gan ir ģimenes ārsts no Rīgas Andris Lasmanis. «Protams, galvenais jau ir prestižs. Pacienti būs apmierināti un, kas zina, varbūt pie tā kvalitatīvā ārsta citreiz paņems līdzi arī savu kaimiņu,» viņš smaidīdams saka, kāpēc pieteicies. Viņš jau tagad esot pacientiem pieejams, taču nu apņēmies, ka prakse strādās vēl papildu stundas ārpus darba laika, tas ir viens no programmas papildu kritērijiem. Ārste Sarmīte Veide nav pieteikusies, jo kopš maija neesot izdevies praksei atrast otru māsu, kas ir viens no kritērijiem.
«Īstenībā man jau nav ko zaudēt, interesanti būs paskatīties, cik daudz no kritērijiem varu izpildīt,» saka ģimenes ārste Inga Sviklāne no Zilupes Latgalē. Jau tagad viņas praksē strādā divas māsas. Dažus kritērijus gan visdrīzāk neizdošoties piepildīt, līdz ar to maksimālo summu nevarēs saņemt. «Taču kritēriji ir labi izstrādāti. Ļoti pareizi ir tas, ka vidējam personālam vairāk jārunā ar pacientiem, mums arī tagad mazo bērnu vecāki jāinformē par traumatisma riskiem,» viņa saka.