«Manas lielākās bažas ir nevis par to, ka atļausim sievietēm iesaistīties kaujas misijās, jo to, manuprāt, vajadzētu darīt,» The Christian Science Monitor uzsvēra Ohaio Štata universitātes profesors Pīters Mansūrs, kurš specializējies militārās vēstures jautājumos. «Manas lielākās bažas ir par to, ka mums nāksies pazemināt fizisko spēju prasību standartus, lai sievietes varētu tos izpildīt.»
Diskusijas par sieviešu dalību kaujas misijās allaž izsaukušas debates par to, vai sievietēm pietiek fiziskā spēka un izturības, lai atsevišķos uzdevumos spētu karot līdzās vīriešiem, turklāt apšaubīta arī kaujas vienību psiholoģiskā vide, runājot pat seksuālo spriedzi, ko var nest sieviešu klātbūtne.
Ģimenes izpētes centra prezidents Džerijs Boikins, kurš pats ir atvaļināts ģenerālleitnants, aģentūrai AP šo lēmumu nodēvēja par «kārtējo sociālo eksperimentu». «Tā vietā, lai fokusētos uz uzvaru kaujās un kareivju aizsardzību, tagad uzmanību novērsīs nepieciešamība nodrošināt kādu dzimumu nošķirtību ātri mainīgās un nāvējošās situācijās,» uzsvēra Dž. Boikins, piebilstot, ka kaujas vienību biedri bieži spiesti dzīvot skarbos apstākļos bez iespējām uz privātumu.
Taču lēmuma atbalstītāji uzsver, ka sievietes arī tagad bieži nokļūst kaujas laukā, jo «piesaistītas» palīgos sauszemes vienībām kā mediķes, militārās policijas pārstāves vai izlūkdienesta darbinieces. «Tas atspoguļo 21. gadsimta militāro operāciju realitāti,» raidsabiedrība BBC citēja ASV Senāta bruņoto spēku komitejas priekšsēdētāju Karlu Levinu.
ASV armijā no aptuveni 1,4 miljoniem aktīvā dienesta kareivjiem 14% veido sievietes. Lēmums ļaus sievietēm kandidēt uz simtiem tūkstošiem posteņu, kas līdz šim bija liegti. Taču līdz pat 2016. gadam būs laiks izskatīt, vai kādiem no amatiem aizvien nevajadzētu palikt sievietēm slēgtiem.