Ziņas par Krievijas prezidenta Vladimira Putina rīkojumu atvilkt karaspēku no Ukrainas robežas daudziem varētu saistīties ar kādu māņu manevru. Iespējams, tā arī ir, taču samērā ticams izskaidrojums varētu būt šī notikuma saistība ar Rietumu ieviestajām ekonomiskajām sankcijām un straujo rubļa vērtības kritumu, kas visai drīz kaimiņvalsts tautsaimniecību var novest līdz sabrukumam.
Tie, kas tirgojas ar valūtām, zina, ka katrs Krievijas mēģinājums jūtamāk destabilizēt situāciju Ukrainā ir kārtējais signāls rubļa pārdošanai. Taču tas ir tikai viens no rubļa krituma iemesliem, jo Krievijas valūtas vērtības mazināšanās sākotnējais iemesls nav saistīts ar Ukrainu, bet gan strukturālajām problēmām valsts ekonomikā. To aizmetņi izteiktāk sāka parādīties jau pirms diviem gadiem saistībā ar to, ka nobremzējās cenu izaugsme pasaules preču biržās. Ekonomiskā un militārā saspīlējuma rezultāts pagājušajā nedēļā bija Krievijas valūtas vērtības mazināšanās virs 50 rubļu atzīmes par eiro. Līdz ar to laika posmā no pagājušā gada maija beigām līdz pagājušās nedēļas antirekordiem rubļa vērtība pret Eiropas vienoto valūtu bija sarukusi apmēram par 25%. Jādomā, ka gadījumā, ja Krievija aktīvi turpinās uzturēt spriedzi Austrumukrainā, šim procesam beigas nebūtu redzamas, jo tas, visticamāk, novestu pie jaunu sankciju ieviešanas, liekot valūtu kursiem mainīties pēc jau pēdējā laikā pierastā scenārija.
Lai arī ik pa laikam ir dzirdams uzskats, ka krītošā rubļa vērtība ļauj labāk pildīt Krievijas valsts budžetu, šāda atziņa var būt tikai īslaicīga rakstura. Protams, no vienas puses, var formāli atķeksēt ailītes, kas saistītas ar rubļu maksājumiem, taču, no otras puses, krītošo rubli pavada arī straujš patēriņa cenu pieaugums, turklāt, līdzīgi Latvijai, arī Krievijai gan valsts, gan privātajā sektorā ir eiro un dolāru saistības, kuras tagad izpildīt kļūst aizvien grūtāk. Par to, ka krītošais rublis nav palīgs ekonomisko problēmu risināšanā, liecina arī presē pieejamā informācija par centieniem ekonomisko labumu pārdalē dažādu Kremlim pietuvinātu grupējumu starpā. Papildus tam situāciju aizvien vairāk sāk pasliktināt pēdējā laikā izteiktākā tendence samazināties naftas cenai. Melnā zelta vērtība kopš vasaras maksimuma brīža, kas bija saistīts ar Islāma frontes aktivitātēm Irākā un Sīrijā patlaban ir kritusies par vairāk nekā 20%, tādējādi strauji mazinot valūtas ieņēmumus. Līdz ar to Krievijai, lai uzlabotu savas ekonomikas un valūtas atlabšanas izredzes, nav citu tūlītēju mehānismu kā vismaz formāli paziņojumi par karaspēka atvilkšanu no Ukrainas robežas. Cik nozīmīgi ir šie formālie paziņojumi un to pildīšana, jau ir cits jautājums. Tomēr, raugoties no Latvijas pozīcijām, izmaiņas vērtējamas pozitīvi, jo krīzes situācija Krievijas ekonomikā un vienlaikus pieaugošā inflācija varētu būt signāls tam, ka jau drīzumā kaut daļēji varētu tikt atcelti ierobežojumi ES pārtikas importam. Ekonomiskās spriedzes mazināšanās Rietumu un Krievijas starpā varētu piebremzēt arī tālāku rubļa vērtības mazināšanos vai pat ļaut tam nedaudz pieaugt, kas jebkurā gadījumā nenāktu par sliktu arī Latvijas eksportētāju ieņēmumiem.