Neskaidrā eirozonas valstu nākotne, kas ir Ungārijas galvenais eksporta tirgus, nodokļu celšana pašu mājās un vērienīgie taupības pasākumi veido visai drūmu sajūtu par Ungārijas tuvāko nākotni. Ekonomikas norises spilgti ataino notikumi ungāru lepnuma - vieglo automašīnu - ražošanas segmentā. Piemēram, šogad 20 gadu jubileju (kopš Ungārijā atsāka ražot automašīnas) nosvinējušajam Suzuki nācies ražošanu samazināt par aptuveni 40%.
Cer uz auto pircējiem
Magyar Suzuki Corp., pirmais vieglo automašīnu ražotājs, kuršUngārijā izveidoja pilna auto ražošanas un izplatīšanas cikla uzņēmumu, ilgus gadus bijis viens no valsts lielākajiem eksportētājiem. Saasinoties krīzei, agrāko 300 000 automašīnu gadā vietā tagad te tiek ražotas ap 175 000. Ap 2500 ungāru zaudējuši darbu, un uzņēmuma nākotnes izredzes ir neskaidras. «Sekoju līdzi notikumiem Vācijā, citviet Eiropā,» saka uzņēmuma izpilddirektors Lāslo Urbāns. Suzuki ilgus gadus bijis populārākais vieglais auto Ungārijā, tagad šī pozīcija zaudēta, jo «budžeta grupas» auto pircējus krīze skārusi vissmagāk. Uz vietējā tirgus atkopšanos Suzuki vadītājs necer, jo iedzīvotāju pirktspēja valdības plānotās nodokļu paaugstināšanas un algu samazināšanas dēļ tikai kritīsies.
«Tagad ap 95% no saražotā mēs eksportējam, galvenokārt uz Vāciju, Lielbritāniju, Itāliju.» L. Urbans ir lepns, ka Suzuki šogad svinēja dubultu jubileju - jūlijā tika pārdots divmiljonais auto un tika atzīmēti 20 gadi, kopš Suzuki atjaunoja auto ražošanas industriju Ungārijā. Savas ražotnes šeit izvietojuši arī Opel, Audi un Ford, izveides stadijā ir Mercedes rūpnīca, ko ungāru ekonomisti min kā vienu no retajām labajām ziņām valsts ekonomikas izaugsmei tuvākajos gados.
Parādu atmaksas shēma
Aptuveni 1,3 miljoni ungāru 90. gadu beigās un šī gadsimta sākumā ir saņēmuši hipotekāros kredītus ārvalstu valūtās, vairākums - Šveices frankos. Franka vērtība tolaik bija aptuveni 150 ungāru forintu, taču vēlāko gadu laikā franks kļuva aizvien spēcīgāks un aizņēmējiem nācās šķirties no arvien lielāka forintu daudzuma. Daudzām ungāru ģimenēm saistības pildīt kļuva neiespējami, un Ungārijas parlamentā divas trešdaļas balsu kontrolējošā partija Fidesz ar premjeru Viktoru Orbanu priekšgalā nāca ar visai savdabīgu risinājumu: ļaut aizņēmējiem atdot parādus pirms termiņa pie fiksētā valūtas kursa (180 forintu par vienu franku), kas ir būtiski zem tirgus vērtības (ap 240 forintu).
Parlamentā jau akceptētais un no banku puses tiesā apstrīdētais likums paredz, ka šīs shēmas izmantotājiem viss parāds jāatdod pirms termiņa, piesakot savu interesi līdz šī gada beigām. Eksperti lēš, ka parādu atmaksas shēmu izmantos ap 150-200 tūkstošiem cilvēku un kopējie banku zaudējumi var sasniegt miljardu eiro. Piemēram, Austrijas Erste Group jau paziņojusi, ka Ungārijas valdības iniciatīvas dēļ tā zaudēs ap 500 miljoniem eiro. Lielākie aizdevēji Ungārijas nekustamo īpašumu tirgū ir Austrijas Raiffeisen und Erste, Itālijas Unicredit, Beļģijas K&H, Vācijas Bayerische Landesbank piederošā MKB, arī vietējā OTP Bank. Virkne banku jau paziņojušas, ka apstrīdēs Ungārijas valdības lēmumu gan vietējā, gan Eiropas tiesā.
Parādu atmaksas shēma izraisījusi lielu aktivitāti nekustamo īpašumu tirgū - daudzi cenšas pārdot savus īpašumus par jebkādu cenu, lai tiktu pie brīviem līdzekļiem pirmstermiņa parādu atmaksai. Iknedēļas žurnāla HVG ekonomikas redaktors Zoltāns Farkašs domā, ka šī shēma drīzāk ir izdevīga turīgajiem ungāriem, kuriem nu dota likumīga iespēja atbrīvoties no parādiem, taču lielākajai aizņēmēju daļai shēma paliks nepieejama, jo tie nespēs iegūt nepieciešamo naudu pirmstermiņa parāda atmaksai. Ilgtermiņā tas pat var kaitēt mazāk turīgajiem ungāriem, jo forinta kurss nākotnē var kļūt vēl vājāks.
Kā laikrakstam The Budapest Times norāda vācu Commerzbank Ungārijas filiāles vadītājs Andrāšs Kozma, «maksa, ko valsts samaksās, pārsniegs ieguvumus». Kredītreitingu aģentūra Fitch norāda, ka šī shēma var kļūt par bīstamu precedentu citām Austrumeiropas valstīm ar augstu ārvalstu valūtās izsniegtu kredītu līmeni.
Cer uz Vāciju
«Tā bija kā drošības josta, kuras mums nu vairs nav,» par V. Orbana valdības pagājušā gada lēmumu pārtraukt sadarbību ar SVF saka A. Kaderjakne. Viņasprāt, ņemot vērā neskaidro situāciju Ungārijai būtiskajos Eiropas tirgos, nevar izslēgt, ka pie sadarbības ar SVF tomēr nāksies atgriezties. «Šādā situācijā tā būtu kā apdrošināšana,» uzsver A. Kaderjakne. Pieeja finanšu resursiem valstij ir arī brīvajā tirgū, tikai jautājums, protams, ir par resursu cenu. Runājot par iespējamo Ungārijas pievienošanos eirozonai, A. Kaderjakne norāda, ka tas, visticamāk, nebūs aktuāli vismaz līdz 2020. gadam, taču Ungārija no dalības eirozonā noteikti iegūtu.
«Pieprasījums vietējā tirgū krītas, arī mūsu eksportētāji situācijas Eiropā dēļ ir apdraudēti,» saka Z. Farkašs, vērtējot Ungārijas ekonomikas izredzes nākamgad. Viņaprāt, IKP pieaugums būs aptuveni nulles līmenī, arī Ungārijas valdības centieni nodibināt īpaši draudzīgas attiecības ar strauji augošo Ķīnu pagaidām lielus rezultātus nedod. ES tirgu, it īpaši Vācijas, atkopšanās, viņaprāt, ir lielākā Ungārijas cerība.
Plānotais 2012. gada budžeta tēriņu samazinājums nākamgad ungāriem nozīmē mazākus sociālos maksājumus, algu iesaldēšanu un štatu samazināšanu pašvaldību pārvaldēs. Papildus tam Ungārijā tiek ieviesti jauni nodokļi neveselīgai pārtikai, palielināts pievienotās vērtības nodoklis un akcīzes nodokļi.
«Līdzīgi Grieķijai, Ungārija ir gandrīz pilnībā atkarīga no Vācijas. Vienīgi mūsu gadījumā tas ir pieprasījums Vācijas tirgū, nevis Vācijas politiķi, kas noteic, kā valsts ekonomika attīstīsies,» redakcijas slejā raksta Ungārijas biznesa žurnāls BBJ. Virspusēji vērojot, līdzības ar Grieķijā notiekošo var atrast gan Ungārijā, gan arī Latvijā, galvenokārt tā ir valsts un privāto parādu nasta. Tomēr Financial Times un BBC uzmanības degpunktā nonākusī Grieķija parādu ziņā tālu pārsniedz gan Ungārijas, gan Latvijas līmeni, kas arī sniedz atbildi uz jautājumu: vai bija (ir) vērts dzīvot pāri saviem līdzekļiem cerībā, ka ekonomika plauks un saistības kaut kā tiks nokārtotas.