Protestētāji pieprasīja G. Ivanova atkāpšanos. Viņš 12. aprīlī bloķēja visus juridiskās izmeklēšanas soļus pret 56 augstākā līmeņa politiķiem un viņu tuvākajiem sabiedrotajiem, kas iesaistīti noklausīšanās skandālā. Skandāls sākās jau pirms gada, kad opozīcijas līderis Zorans Zajevs apsūdzēja bijušo premjerministru Nikolu Grujevski 20 tūkstošu cilvēku, to skaitā politiķu un žurnālistu, sarunu noklausīšanā. Vienlaikus tika uzsvērts, ka noklausītajās sarunās atklājās, ka ministri plānojuši vēlēšanu rezultātu viltošanu un pat slepkavības slēpšanu.
Valdība noraidīja apsūdzības un ierosināja lietas pret Z. Zajevu par spiegošanu un mēģinājumiem destabilizēt valsti, kura cer nākotnē iestāties Eiropas Savienībā.
G. Ivanovs paziņoja, ka viņa rīkojums ir pieņemts, lai pārtrauktu politisko krīzi valstī. Taču opozīcija un ES kritizējusi to kā neatbilstošu tiesiskas valsts principiem. ES paplašināšanas komisārs Johanness Hāns piebilda, ka šāda rīcība var apdraudēt Maķedonijas ceļu uz ES.