Tiesa gan, uzlabojumi vidēji statistiskajā iedzīvotāju labklājībā vērojami jau tagad. Saistībā ar to, ka inflācija ir lēna, bet darba samaksa aug straujāk, šogad jau varam runāt par reālu pirktspējas pieaugumu. Tomēr ne viss šajā ziņā ir gludi, jo iedzīvotāju pirktspēja reģionos stipri vien atpaliek no tās, kāda ir Rīgā un ap to, tāpat arī attiecībā uz sociāli mazāk aizsargāto grupu iedzīvotājiem par būtisku progresu labklājības pieaugumā runāt ir pagrūti.
Nevienlīdzības faktors
Komentējot pašreizējo situāciju Latvijas tautsaimniecībā Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Menģelsone negatīvās iedzīvotāju atziņas skaidro ar to, ka ir nodarbināto grupas, kuru atalgojums nav atgriezies pirmskrīzes līmenī, un, ņemot vērā dzīves dārdzības pieaugumu aptuveni par 10% salīdzinājumā ar pirmskrīzes periodu, viņiem ir pamats uzskatīt, ka krīze nav beigusies.
LDDK vadītāja vērš uzmanību arī uz to, ka RSU pētījumā kā viens no krīzi vēl arvien raksturojošiem rādītājiem ir minēta ienākumu nevienlīdzība, kas sabiedrībā krīzes laikā palielinājusies. «Raugoties no objektīvo datu viedokļa, šeit gan jāoponē - ir divi indeksi, kas raksturo ienākumu sadalījumu sabiedrībā, - Džini indekss un S80/S20 rādītājs, kas izmantots arī Latvijas Nacionālā attīstības plāna izstrādē. Abi indeksi liecina, ka Latvijā ienākumu nevienlīdzības rādītāji jau tagad atgriezušies pirmskrīzes līmenī, tātad - nevienlīdzība mazinājusies,» secina tautsaimniecības eksperte.
Uzņēmumi pelna vairāk
Ar pozitīvu skatījumu LDDK ģenerāldirektore ieskicē arī uzņēmējdarbības rādītājus. Piemēram, uzņēmumu apgrozījums turpina augt - ne tik straujš kā dažus iepriekšējos gadus, tomēr pieaugums ir. Atsaucoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem, L. Menģelsone teic, ka 2007. gadā Latvijas uzņēmumu kopējais apgrozījums bija ap 48-49 miljardiem eiro, 2009. gadā tas nokritās līdz 36 miljardiem eiro, bet pērn sasniedzis jau 54 miljardus eiro. Uzlabojušies arī uzņēmumu peļņas rādītāji, un tas nozīmē, ka ir lielākas iespējas novirzīt līdzekļus ne tikai biznesa izaugsmei, bet arī darbinieku atalgojumam. Viena no nozarēm, kas samērā strauji atguvās no ekonomikas krīzes, bija tā dēvētā smagā rūpniecība. Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas vadītājs Vilnis Rantiņš zina teikt, ka viņa pārstāvētās nozares uzņēmumi lielāko produkcijas izlaidi pirms krīzes - ap 1,4 miljardiem eiro - sasniedza 2008. gadā, 2009. gadā tā bija sarukusi līdz apmēram 900 miljoniem, taču jau 2012. gadā ražošanas apjoms salīdzinājumā ar krīzes skaitli bija gandrīz dubultojies, pietuvojoties 1,8 miljardiem eiro. Tiesa gan, saistībā ar to, ka Liepājas metalurgs pārtraucis ražošanu, šogad produkcijas izlaide varētu sasniegt 1,2-1,3 miljardus eiro. Taču saistībā ar citu asociācijā esošo uzņēmumu samērā dinamisko attīstību, jaunām investīcijām ražošanā un tā paša Liepājas metalurga atkārtotu atvēršanu, iespējams, ražošanas apjomi nākamos trijos četros gados atkal var dubultoties, uzskata V. Rantiņš.
Iepērkas sistemātiskāk
Lai arī bieži dzirdami apgalvojumi, ka krīze nav beigusies, veikalu autostāvvietas aizpildītas vairāk un pircēju grozi pamazām kļūst pilnāki. «Gan produktu skaits vienā iepirkšanās reizē, gan vidējā summa vienas iepirkšanās reizes laikā ir mēreni pieaugusi,» izmaiņas salīdzinājumā ar ekonomisko krīzi ieskicē SIA Maxima Latvija mārketinga vadītāja Zane Kaktiņa. Tiesa, pēc viņas teiktā, šobrīd vērojams, ka iedzīvotāji, kas ekonomikas lejupslīdes laikā ieviesa sistematizētu iepirkšanās sistēmu, dodoties uz veikalu ar iepirkumu sarakstu, šo sistēmu nav pārtraukuši. «Nereti varam redzēt veikalā cilvēkus, kam rokās ir iepirkumu saraksts uz papīra lapas, telefonā vai planšetē,» stāsta Maxima Latvija pārstāve.
Ka iedzīvotāju pirkumi ir pārdomāti, atzīst arī būvniecības, dārza un saimniecības preču veikalu tīkla K-rauta kūrējošā a/s Rautakesko valdes priekšsēdētājs Latvijā un Igaunijā Alo Ivasks. Pēc viņa teiktā, iedzīvotāji pirms pirkuma veikšanas pievērš lielāku uzmanību tirgus piedāvājuma izpētei. «Pircēju grupas varam iedalīt vairākās kategorijās. Zemo cenu preču produktu klāsta pircēji joprojām ir īpaši piesardzīgi. Ja produkts nav tik augstas kvalitātes, cena jāsaglabā ļoti zema un konkurētspējīga. Tajā pašā laikā tiek pieprasītas augstākas kvalitātes preces un preces ar dizaina elementiem,» vērtē tirgotāja pārstāvis.
Mainījusies domāšana
Z. Kaktiņa stāsta, ka «pirkumu grozs» vienā veikala apmeklējuma reizē ir pakāpeniski audzis, tāpēc vidējā pirkuma summa arī pieaugusi. Salīdzinot ar 2009. gadu, šobrīd tā palielinājusies apmēram par 20%. «Analizējot krīzes laika pircēju paradumus, novērojām, ka daļa klientu samazināja pirkumu biežumu tādās kategorijās kā svaigie dārzeņi, gaļas izstrādājumi, zivju produkti, konservētie augļi, kompoti, ievārījumi, stiprie alkoholiskie dzērieni, vīni, rieksti, saulespuķu sēklas un saldējums. Šobrīd iedzīvotāju pirkumi šajās kategorijās atkal ir pakāpeniski pieauguši,» pārmaiņas iedzīvotāju paradumos ieskicē Z. Kaktiņa.
Ka pircēju aktivitāte aug, apliecina arī A. Ivasks. «Pircēji sāk atgūt pārliecību par saviem ienākumiem un nākotnes iespējām, un vidējais pirkums gandrīz atgriezies pirmskrīzes perioda apmēros, un tas lēnām un pakāpeniski turpina augt. Iedzīvotāji jau atsāk arī remontdarbus un būvniecību,» pārmaiņas komentē tirgotāju pārstāvis, piebilstot, ka pamazām atjaunojas pirkumu izdarīšana ar kreditēšanas palīdzību.
«Kaut arī krīze Latvijā beigusies, tomēr, nenoliedzami, krīze padarījusi mūs daudz piesardzīgākus - gan pozitīvā, gan negatīvā nozīmē. Pozitīvi ir tas, ka pieņemam lēmumus izsvērtāk, izvērtējam, ko varam un ko nevaram atļauties darīt, kur investēt, ko attīstīt, savukārt negatīvi ir tas, ka piesardzības dēļ neizmantojam pašreizējās ekonomiskās situācijas iespējas, kas ļautu pelnīt vairāk un krīzes sekas mazināt ātrāk,» secina L. Men-ģelsone.