Valstij savi līdzekļi celtniecībā jāiegulda nebūšot, jo projekts paredz, ka VID jaunā ēka pēc uzcelšanas piederēs SIA Biroju centrs Ezerparks, ar kuru ieņēmumu dienests noslēgs nomas līgumu uz 30 gadiem, bet līdz brīdim, kad tas sāks ekspluatēt jaunās telpas, visas izmaksas segs projekta īstenotāji. Cik liela būs no VID pieprasītā nomas maksa, vēl precīzi nevarot pateikt, bet iestādes vadītāja Nelija Jezdakova Dienai sacīja, ka solīts esot, ka tā varētu būt pat zem tirgus cenas.
N. Jezdakova arī uzsvēra, ka šobrīd VID Rīgā īrējot telpas 14 dažādās vietās, no kurām vairākas turklāt esot ļoti sliktā tehniskajā stāvoklī. «Būvniecības uzsākumu gaidām jau vairāk nekā desmit gadu. Šobrīd, piemēram, viena VID struktūrvienība pat ir izvietota bērnudārza telpās,» stāstīja N. Jezdakova. Viņa norādīja, ka visu struktūru pārcelšana vienuviet palīdzēšot VID ietaupīt naudu ar transporta un sakaru izdevumiem, kā arī būšot ērtāka iestādes klientiem. Šobrīd VID par telpu nomu visā Latvijā gada laikā samaksājot vairāk nekā divus miljonu latu gadā.
31,5% SIA Biroju centrs Ezerparks pieder Valsts nekustamo īpašumu aģentūrai, bet 68,5% - SIA Mežaparks SPV, kuras vadītājs ir bijušais Rīgas mērs Gundars Bojārs un kas pieder ar krievu miljardieri Viktoru Vekselbergu saistītā holdinga Renova Group netieši kontrolētajam New Europe Real Estate. Valsts SIA Biroju centrs Ezerparks pamatkapitālā ieguldījusi 3,2 miljonus latu, bet SIA Mežaparks SPV - deviņus miljonus. Zemi Mežaparkā, kur tiks celts jaunais komplekss, SIA Mežaparks SPV iegādājās no toreizējā VID ģenerāldirektora vietnieka Vladimira Vaškeviča šķirtās sievas Ināras Vilkastes.
Savukārt par spīti tam, ka saprašanās memorands ar starptautiskajiem aizdevējiem norāda, ka valstij privātās un publiskās partnerības projektu ietvaros jaunas ilgtermiņa saistības nevajadzētu uzņemties, Iekšlietu ministrija turpina darboties pie Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes administratīvo ēku kompleksa celtniecības plāniem Valmierā. Arī šo projektu skāruši krīzes izraisītie samazinājumi un mainījušies projekta nosacījumi, tāpēc šobrīd tas tiekot saskaņots ar ministrijām un Iepirkumu uzraudzības biroju. Kompleksa projektēšana un celšana varētu turpināties divus ar pusi gadus, bet valsts par to sāktu maksāt tikai, kad ēkas būtu pabeigtas un nodots ekspluatācijā, tātad ap 2012. gada beigām, skaidroja IeM valsts sekretāre Ilze Pētersone. Šis projekts varētu izmaksāt starp 10 un 20 miljoniem latu.