Ierosinājumu ierobežot kredītņēmēja atbildību tikai ar kredītā ņemto mājokli iepriekš izteicis Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL). Ideja darbotos šādi - ja aizņēmējs nevar atdot kredītu, kas ņemts vienīgā mājokļa iegādei, tad īpašums tiek pārdots un banka vairs nedrīkst piedzīt atlikušo kredīta summu, ja tā bijusi lielāka par mājokļa vērtību. Turklāt bankai jārūpējas arī par to, lai mājokli zaudējušajam kredītņēmējam tiktu piedāvāta dzīvesvieta kādā no dzīvokļiem, kas ir bankas īpašumā. Iespēju piemērot šādus noteikumus patlaban pēta juristi. Bankas norāda - tos nevar piemērot ar atpakaļejošu datumu. Savukārt premjera preses sekretāre Līga Krapāne skaidro - šādas prasības piemērotu nevis pagātnē ņemtajiem kredītiem, bet piedziņas darījumiem, kas pret šiem kredītņēmējiem tiks vērsti nākotnē.
Tikmēr premjers ar Latvijas lielāko komercbanku pārstāvjiem jau vienojies, ka speciāli krīzes laikam tiks izstrādātas vadlīnijas banku attiecībām ar pašreizējiem kredītņēmējiem un kredītu restrukturizācijas principi. Vēlāk sāks kopīgi izstrādāt jaunu hipotekārās kreditēšanas likumu. Tas regulēs to, cik lielu daļu no ķīlas (šajā gadījumā - mājokļa vērtības) banka drīkst izsniegt kredītā, reglamentēs kredītu līgumu nosacījumus, kā arī liks bankām obligāti informēt kredītņēmējus par sekām, kas radīsies nemaksāšanas gadījumā.
Iepriekšējais valdības kredītņēmēju plāns, kas nonāca grūtībās banku iebildumu un finansējuma trūkuma dēļ, paredzēja atšķirīgu risinājumu no pašreizējās premjera idejas. Tajā bija paredzēts vispirms iesaldēt 20% no kredīta summas, lai samazinātu ikmēneša maksājumus. Ja kredītņēmēja ienākumi saruktu vēl vairāk, ikmēneša maksājumus viņa vietā maksātu valsts un vēlāk tie būtu jāatmaksā. Apzinīgajiem kredītņēmējiem banka varētu norakstīt 10% no parāda.