Izvēlas specializēties
Pamatskolas īsteno vispārējās izglītības standartu ar iespēju akcentēt kādu mācību priekšmetu atkarībā no skolas specifikas - dabaszinības, matemātiku, svešvalodas, sociālās zinības, mākslas u. tml. Savukārt no vidusskolām 2014.-2015. mācību gadā vispārizglītojošā programma tiek īstenota 577, tajā pašā laikā akcentējot kādu mācību priekšmetu, nosakot tam lielāku stundu skaitu, nekā standartā paredzēts, vai pat ieviešot kādu papildpriekšmetu. Matemātikas, dabaszinību un tehnoloģiju novirzienu īsteno 211 vidusskolu, humanitārajā un sociālo zinātņu jomā specializējas 107 vidusskolas, bet profesionāli orientētas programmas ir 90 vidusskolās. Viena un tā pati skola var paralēli īstenot vairākus mācību virzienus.
«Skola var akcentēt kādu noteiktu mācību priekšmetu bloku, bet, ja tā īsteno vispārējās izglītības standartu, ir jābūt tajā noteiktajam stundu skaitam visos priekšmetos. Skola var papildināt šo standartu ar kādu mācību priekšmetu vai kādā no esošajiem ieviest papildstundas, taču kopējais stundu skaits nedēļā nedrīkst pārsniegt 36,» stāsta Izglītības kvalitātes valsts dienesta vecākā eksperte vispārējās izglītības jautājumos Liesma Nīpreisa. Viņa norāda, ka pēdējos gados bērni vairāk izvēlas specializētās vidusskolas programmas, jo nopietnāk izturas pret iespējām nākotnē iegūt izvēlēto profesiju. Tomēr daudz kas esot atkarīgs no skolas un no pedagogiem - kā viņi spēj motivēt un novērtēt skolēnus. «No matemātikas dzīvē tāpat neviens neizbēgs,» eksperte joko.
Eksaktā klase - iecienītāka
Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas direktors Andris Priekulis atklāj, ka matemātikas un dabaszinību virziens pēdējos piecos gados esot vispieprasītākais kā ģimnāzijā, tā citās skolās, kurās tas pieejams. Pret vispārizglītojošo programmu A. Priekulis ir skeptisks: «Vairāku gadu laikā sekojot līdzi izglītības programmu attīstībai, pieprasījumam darba tirgū un skolēnu interesēm, secinu, ka vispārizglītojošais virziens nesniedz pilnvērtīgu zināšanu apguvi tāpēc, ka - it kā tajā ir visi plaša spektra priekšmeti, bet neviens no tiem netiek mācīts padziļināti. Kā jau mēdz teikt - kas der visiem, īsti tomēr neder nevienam.»
Direktors novērojis, ka svešvalodu un humanitārais virziens uzrunā aizvien mazāk skolēnu, bet interese par matemātikas un dabaszinību virzienu pieaug, tāpēc Rīgas Valsts 3. ģimnāzija vidusskolēniem piedāvā divus galvenos virzienus, kas sadalās vairākos specifiskos blokos, - matemātikas un dabaszinību virzienu, kā arī profesionāli orientēto virzienu. «Skatoties uz augstskolu prasībām, jāsecina, ka pieprasītākās ir zināšanas eksaktajos priekšmetos un angļu valodā, vismaz 85% gadījumu. Balstoties uz šīm prasībām, pielāgojam mācību plānus, lai mūsu absolventiem būtu maksimālas iespējas studēt to, ko viņi vēlas, un konkurēt darba tirgū,» apgalvo A. Priekulis. Ģimnāzijā ir dažādi mācību plāni - vidusskolas klasēs ir astoņi mācību priekšmetu moduļi, katram no tiem vēl četri apakšvirzieni. Piemēram, skolēni var apgūt inženierzinātnes un datorzinības, kurās dominē fizika un sākumievirze programmēšanā, bioloģijas - ķīmijas bloks, ekonomika un komerczinības. Ir arī profesionālās mācību programmas, kas piedāvā svešvalodas, ekonomiku, komerczinības, starptautiskās attiecības un diplomātiju, liekot uzsvaru uz svešvalodām un vēsturi, ir arī mākslas un dizaina virziens, kā arī Eiropas valodas un mediju zinības. Taču ikvienā no mācību blokiem skolēni padziļināti apgūst arī matemātiku.
Pārdomā vien paretam
«Sagaidīt 9. klases beigas un tad prātot, ko darīt, nav īsti tālredzīgi. Par savām prasmēm un interesēm jādomā savlaicīgi, jau 7. klase būtu īstais brīdis, kad bērnam un ģimenei saprast, kāda tālākā izglītība derēs vislabāk,» uzskata A. Priekulis. Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā 7. klasē ir iestājeksāmeni, un direktors uzsver, ka skolēni nāk ļoti motivēti un konkurētspējīgi. Aptuveni 2/3 skolēnu vidusskolā izvēlas eksakto virzienu.
«Reizēm nav viegli noorientēties, jo iespēju, ko mācīties, ir tik daudz! Tāpēc pedagogiem jāseko līdzi bērna prasmju un izaugsmes vērtējumam un jāatbalsta. Jārunā ar ģimeni. Svarīga ir sadarbība!» teic A. Priekulis un stāsta, ka viņa skolā pusslodzi strādā arī speciāls karjeras konsultants, kas veido klases stundas, runā ar vecākiem un skolēniem un palīdz orientēties izglītības virziena izvēlē.
Arī Rīgas 49. vidusskolas direktors Juris Liepiņš stāsta, ka vidusskolas klasēs apmēram 2/3 skolēnu izvēlas eksakto virzienu, bet 1/3 - humanitāro. «Mēs sekojam līdzi skolēna izvēlei, vērtējot viņa prasmes un intereses, stājoties 10. klasē, lai nebūtu staigāšana no programmas uz programmu. Tas ir sarežģīti un laikietilpīgi gan skolai, gan bērnam. 11. klases beigās šāda maiņa vairs nav iespējama,» saka J. Liepiņš. Kā iemeslus, kāpēc tomēr skolēni paretam mēdz mainīt izvēlēto virzienu, direktors min nevis nespēju tikt galā ar mācībām, bet, piemēram, ģimenes tradīcijas kādas profesijas izvēlē. Iespējams, bērns gribējis pamēģināt ko citu, bet ģimenes tradīcija izrādījusies stiprāka. Vai otrādi. Ja doma mainīt virzienu ir 10. klases 1. semestrī, tad, lai nokārtotu pārbaudījumus iztrūkstošajos priekšmetos, pietiks ar konsultācijām pie attiecīgā skolotāja, bet, ja skolēns attapies vēlāk, tad jau būs nopietni jāstrādā kursos ārpus skolas, iespējams, tam nāksies veltīt visu vasaru. J. Liepiņš uzsver - skolēna darbs pamatskolā, intereses un pulciņi tomēr daudz ko liecina par viņa iespējamo profesionālo piemērotību, tāpēc «nepareiza izvēle» vidusskolā esot drīzāk izņēmums, nevis tendence.