Kubieši uz riteņiem
Tā bija trešā diena mūsu ceļojumā ar divriteņiem pa Kubu. Pirmo nakti mēs pavadījām galvaspilsētā Havanā, kur noīrējām istabu pie kāda draudzīga pāra. Tas apsolīja pieskatīt mūsu mantas, kamēr mēs devāmies nedēļu ilgā braucienā pa salu. Sākumā braucām uz rietumiem, atstājot aiz muguras slaveno Havanas promenādi, noplukušās viesnīcas un revolucionāros saukļus («Lai dzīvo Kastro! Tēvzeme vai nāve!»), kas bija piestiprināti pie telefona stabiem.
Tad nonācām Pinaras del Rio provincē, kas slavena ar izcilo tabaku. Bijām apmaldījušies, tādēļ lūdzām palīdzību, lai atrastu īsāko ceļu uz viesu namu, kas bija minēts ceļvedī. Mums nebija ne rezervācijas, ne tālruņa numura, bet nolēmām riskēt un nogriezāmies uz zemes ceļa, kas kartē nemaz nebija attēlots. Pēkšņi atvērās debesis, un pār mums sāka velties lietus straumes. Mēs ierāvām plecus, sākām mīties ātrāk un, kas gan cits atlika, skaļi smējāmies par šo piedzīvojumu.
Ceļojuma laikā mēs sapratām, ka Kubā riteņbraucējs ir pakļauts laika apstākļiem. Taču vienlaikus viņš ir atvērts skatiem, skaņām un smaržām, ko citkārt būtu palaidis garām. Galīgi izmirkuši, mēs beidzot sasniedzām Finca la Guabina viesu namu. Jauna sieviete ierādīja brīvu istabu, kur pie gultas noliktais buklets reklamēja tādas izklaides kā izjāde ar zirgu, gaiļu cīņas un krokodilu ferma. Tomēr mēs devām priekšroku karstai dušai un aukstam mojito, pēc tam iekritām gultā un centāmies aizmigt, klausoties pāva kliedzienos.
Tūrisms kļuvis par svarīgu ienākumu avotu Kubai, kas devusi zaļo gaismu tūristu pieplūdumam. Mēs izvēlējāmies ceļot ar velosipēdu, jo tas nodrošina lielāku neatkarību un palīdz ielūkoties kubiešu dzīves aizkulisēs. Šajā valstī automašīnas joprojām ir retums, tādēļ lielākā daļa cilvēku pārvietojas kājām, ar autobusu vai velosipēdu.
Riteņbraucēja paradīze
Kubieši pievērsās riteņbraukšanai 90.gadu sākumā, kad pēc PSRS sabrukuma apsīka degvielas imports un bija traucēta sabiedriskā transporta kustība. Kuba iepirka divus miljonus velosipēdu no Ķīnas; arī pašmāju fabrikas saražoja 150 000 divriteņu gadā. Kubas pilsētās parādījās velosipēdu celiņi, lai gan pēdējā laikā līdz ar ekonomikas attīstību ielās atkal atgriežas automašīnas. Šis varētu būt ideāls brīdis, lai apceļotu Kubu ar velosipēdu, pirms virsroku guvis motorizētais transports.
Nākamās dienas rītā mēs iestiprinājāmies ar svaigiem ananasiem un mango, tad devāmies ceļā. Mēs braucām caur kalnu ielejām un mazām pilsētiņām, kur mielojāmies ar zemeņu saldējumu par astoņiem centiem (četri santīmi) gabalā. Kuba ir riteņbraucēja paradīze: lielākā daļa ceļu ir tukši, un pat uz rosīgām šosejām šoferi ir pieraduši sadzīvot ar motocikliem, zirgiem, gājējiem, mūļiem un citām radībām.
Kubas rietumu monotono ainavu izbeidza iebraukšana Gvanaakabibesas Nacionālā parka teritorijā, kur šauro ceļu ieskauj biezs mežs. Ceļa malā rosījās tūkstošiem zemes krabju, no kuriem mēs centāmies izvairīties, kad tie drosmīgi bija uzrāpušies uz asfalta. Mēs iekliedzāmies, kad tie pacēla savas mazās spīles, jo savās iedomās redzējām, kā tie saplosa divriteņu riepas, nogāž mūs zemē un izrauj mums acis.
Slinkumam nav vietas
Mežs pēkšņi beidzās, un mums pavērās skats uz Karību jūras pludmali. Tā bija tikpat brīnišķīgi zila kā pastkartēs. Mēs braucām vēl kādu stundu, līdz sasniedzām miegainu kūrortu, kur ļāvāmies pelnītai atpūtai. Protams, bija jauki gulšņāt smiltīs un atpūtināt piekusušos locekļus. Taču drīz vien mēs kļuvām nemierīgi. Raugoties uz rozīgiem vāciešiem un holandiešiem, kas bija kā pielipuši pludmales krēsliem, sapratām, ka robeža starp laiskošanos un bezmērķīgu nīkšanu ir ļoti trausla.
Pēc saulē, jūrā un smiltīs pavadītas dienas devāmies atpakaļ uz Havanu. Mums vairs nebija laika braukt ar riteņiem, tādēļ piestiprinājām tos pie taksometra jumta un devāmies ceļā. Taksists mums pastāstīja, ka viņa alga ir ap 12 dolāru (seši lati) mēnesī. Ceļošana ar autobusu vai taksometru atšķiras no riteņbraukšanas. Tu esi pasargāts no ārējiem apstākļiem (gan lietus un dubļiem, gan ielu tirgoņiem, kas mēģina tev pārdot cigārus vai ananasus), tomēr, izvairoties no šīm parādībām, tu vari palaist garām pašu Kubu.