Vēl ziemā, pirmoreiz viesojoties pilsētā, simpātiski likās, ka celiņi iztīrīti pat pie samērā nomaļā skatu torņa viņpus Ventai. Protams, kā jebkura pilsēta, kas rēķinās ar tūristu plūsmu, Kuldīga ziemu uzskata par «nesezonu» un gaida pavasari. Tad Ventas rumbā sāks lēkt zivis, uz kurām skatīties sabrauks ziņkārīgie no visas Latvijas, un tūrisma sezona varēs sākties. Vēlēšanu gaidās atkusni piedzīvos arī politiskās kaislības. Pašvaldību vēlēšanas dos atbildi, vai līdzšinējā stratēģija, veiksmīgi tiekot pie Eiropas projektiem, bruģēs ceļu uz varu partijai Kuldīgas novadam, kuras kodolu veido bijušie Tautas partijas biedri. Šajā partijā iestājušies visi no TP ievēlētie pašreizējie domnieki un viena deputāte, kas bija ievēlēta no partijas Demokrāti.lv.
Zalāna pēdās
Lūgti minēt ietekmīgākos cilvēkus Kuldīgā, trīs uzvārdus nenosauc gandrīz neviens no uzrunātajiem kuldīdzniekiem. Līdztekus domes priekšsēdētājai Ingai Bērziņai gandrīz vēl biežāk pilsētas iedzīvotāji min Edgara Zalāna vārdu, kaut arī bijušais pilsētas mērs savas pilnvaras nolika 2007. gadā, kad kļuva par reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru, un šobrīd pamatā strādā Rīgā. Tomēr tieši ar viņu saistās Tautas partijas nostiprināšanās pie varas kopš 2001. gada, un šīs partijas paspārnē veidotais varas kodols nosaka toni joprojām ar desmit deputātu vietām no 17. Šobrīd E. Zalāns ir domes priekšsēdētājas Ingas Bērziņas padomnieks, savukārt viņa nāk no kādreizējās Zalāna komandas. Bijušais mērs atzīst - vairāki potenciālie investori vispirms uz sarunām nākot pie viņa un tikai tad ejot uz pašvaldību. Iespējams, tieši tāpēc daži kuldīdznieki, gan piesakot, lai viņu vārdus nemin, pieļauj iespēju, ka Zalāns ir sava veida pelēkais kardināls, kura ietekme ir lielāka, nekā ārēji var šķist. Tomēr nākamajās vēlēšanās viņš nestartēs. Ekspolitiķis neslēpj, ka Tautas partijas ziedu laikos Kuldīga ir saņēmusi valsts naudu vairāk nekā vairākas citas pašvaldības, kur pie varas bija citi politiskie spēki, taču uzskata, ka labāka bija sistēma, kad naudu dabūja vismaz kāds, nevis tā, kā ir tagad, kad nepalīdz nevienam. Daži cilvēki pie ietekmīgajiem min arī Kuldīgas slimnīcas vadītāju, bijušo veselības ministru Ivaru Eglīti.
Uzvara iepriekšējās vēlēšanās nenozīmēja, ka būtu bijis īpaši viegli strādāt, jo opozīcija bija aktīva un rosināja dažādu valsts iestāžu kontroles un pārbaudes, atzīst I. Bērziņa. Tomēr korupcijas ēnu pār Kuldīgu nevienam pierādīt nav izdevies. Atšķirībā no citām pašvaldībām Kuldīgā domes priekšsēdētājai ir divi vietnieki ar pilnu darbalaiku, viens no viņiem ir bijušais izpilddirektors Viktors Gotfridsons, par kuru pat īpaši netiek slēpts, ka viņš veic tos pašus izpilddirektora pienākumus, tikai mēra vietnieka statusā. Citu partiju pārstāvjiem varas groži rokās nav doti.
Daži I. Bērziņas partijas biedri atzīst, ka viņu līderes attieksme pret ziedojumiem ir strikta, nepieļaujot domu, ka partijas kasē varētu ieplūst aizdomīga nauda, tāpēc partija esot diezgan nabaga. I. Bērziņa stāsta, ka ar viņu nevarot sarunāt arī uzvaras kādos iepirkumos un Kuldīgā nav neviena «mistera», kam būtu jāmaksā desmit, piecpadsmit vai divdesmit procentu. «Sākumā uzņēmēji nāca pa vienam, lai kaut ko sarunātu, bet tad saprata, ka nav nozīmes. Tie, kas neko nevarēja sarunāt, pēc tam domāja, ka tie, kas konkursos uzvarējuši, laikam ir sarunājuši, un sūdzējās, bet tā tas nebija,» atceras I. Bērziņa.
Kopumā jāsecina, ka kuldīdznieki nav īpaši naski uz sūkstīšanos par pastāvošo varu (pat anonīmu nē). Daudziem grūti atbildēt, kuri cilvēki ietekmē domes lēmumus, drīzāk var nosaukt tos, kas varētu īstenot savu ietekmi, ja gribētu. Tāds, pēc vairāku cilvēku domām, ir uzņēmējs Valentīns Kokalis, kuram pašā centrā pieder prestiža viesnīca Metropole, kuru viņš burtiski uzcēla no jauna pēc ugunsgrēka. Toreiz, kad neviens neizrādīja interesi par krāsmatām, V. Kokalis nopirka tās par vienu latu, zemi par Ls 2000 un uzcēla viesnīcu, kurā ir pat divstāvu numuri. Taču viņam ar pastāvošo varu nav īpašu attiecību.
Meklē vājos punktus
2009. gada pašvaldību vēlēšanās Kuldīgas novada domē iekļuva piecu sarakstu pārstāvji no deviņiem, bet Tautas partijas pārsvars bija ievērojams. Lai sacenstos ar šobrīd vadošo partiju, politiskajiem konkurentiem vai nu jāorientējas uz kādu konkrētu sociālo grupu, vai arī vienkārši jākritizē viss, ko dara pie varas esošie, konstatē E. Zalāns. Opozīcijā esošās Vienotības deputāts Uģis Lagzdiņš ar kritiskiem vārdiem arī neskopojas, sakot, ka pilsētas attīstība notiek «stipri daļēji». Viņaprāt, nav jēgas braukt komandējumā uz sadraudzības pilsētām ārzemēs, ja no turienes nevar atvest sadarbības piedāvājumus Kuldīgas uzņēmējiem. «Investors ir tāds skaists virsraksts, visi uzreiz iedomājas kaut ko līdzīgu Hitachi. Mums pietiktu ar mazu ražotni, vēl kādu šūšanas cehu vai ko citu,» uzskata U. Lagzdiņš. Uz jautājumu, kam pieder Kuldīga, viņš vienīgais no aptaujātajiem atbild: «Pagaidām vēl bijušajai Tautas partijai, kaut tās vairs nav.» Samērā kritiski pret domi noskaņots arī Aleksandrs Cimermanis, kurš koordinē Reformu partijas saraksta veidošanu Kuldīgā. Pagaidām nav zināms, vai šī partija startēs atsevišķi vai kopā ar kādu politisko spēku. «Mēs pretī varam likt godīgu, caurspīdīgu attieksmi pret iedzīvotājiem. Ir daudzas lietas, ko šie cilvēki dara pa vecam,» saka A. Cimermanis.
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) elektorāts galvenokārt ir ārpus pilsētas dzīvojošie novada ļaudis, jo arī abi deputāti, kas šobrīd pārstāv ZZS, nav pilsētnieki. Deputāts Aivars Rudzroga nav noskaņots pārāk kritiski pret esošās domes vadības darbu, viņš uzslavē koģenerācijas stacijas izveidošanu un ielu rekonstrukcijas darbus. Laukos ES naudas apguve notiekot grūtāk, tomēr skolas un sociālās mājas ir nosiltinātas. A. Rudzroga pats dzīvo pie novada robežas un atzīst, ka lauciniekiem dzīve kļuvusi sliktāka, arī vietējā skola likvidēta un bērniem jābrauc uz Kazdangu.
Projektu gūstā
Eiropas Savienības (ES) projektu apguve ir reizē Kuldīgas domes veiksmes stāsts un klupšanas akmens. Novada dome ir ļoti veiksmīgi sagatavojusi projektus un ieguvusi iespaidīgas naudas summas gan ielu tīkla sakārtošanai, gan ūdenssaimniecības projektam, gan sinagogas pārbūvei par bibliotēku. Tomēr, ja par projektu rakstīšanu un konkurētspēju kuldīdzniekus var slavēt, tad ar projektu īstenošanu gājis mazāk gludi, daudziem projektiem pārbaudēs konstatētas neattiecināmās izmaksas, kas jāsedz no pašas domes līdzekļiem. «Man joprojām ir jautājums, kā bibliotēkas projektā varēja par uzvarētāju apstiprināt dārgāko piedāvājumu un uzņēmumu ar nodokļu parādiem. Tas bija politisks lēmums,» uzskata U. Lagzdiņš. I. Bērziņa un V. Gotfridsons saka, ka pat divus gadus pēc projekta beigām vēl var atnākt kāda kontrole un atzīt, ka dažas izmaksas ir nepamatotas. Pērn rudenī Latvijas TV raidījums De facto nosauca Kuldīgu par līderi neattiecināmo izmaksu ziņā citu pašvaldību vidū. Tomēr gan toreiz, gan tagad I. Bērziņa nešķiet īpaši satraukta par šādu tendenci. Viņasprāt, tik un tā labie darbi ir izdarīti un tas ES finansējums, kuru nākas kompensēt no domes budžeta, tiek pārvirzīts citu projektu īstenošanai.
Projektu vērienīgums ir palīdzējis sakārtot vecpilsētu un infrastruktūru. Tomēr A. Rudzroga pat pieļauj, ka priekšvēlēšanu solījumi turpināt projektus vēlētājiem var pat nepatikt, jo visi jau noguruši, ka kāda iela atkal sarakta un jāizmanto apvedceļš. Tāpat sarunās ar iedzīvotājiem izskan doma, ka laikā, kad pilsētas centrs kļūst arvien skaistāks, to baudīt var aizvien mazāk cilvēku, jo aizplūšana uz ārzemēm skar arī Kuldīgu.
Visai uzkrītoši ir pamanāms, ka vērienīgo projektu īstenošanā ir viens izteikts līderis - Ventspils uzņēmums Ostas celtnieks. V. Gotfridsons to skaidro ar to, ka uzņēmumam ir sava bāze, tehnika Kuldīgā, tas pieņem darbā arī vietējos, tāpēc var piedāvāt zemākas izmaksas.
Palīdz darītājiem
Kuldīgā visai aktīvs ir arī nevalstiskais sektors. Piemēram, Nekomerciālās kultūras attīstības centrs (NEKAC), kas pazīstams ar savām aktivitātēm kultūras centrā Zabadaks, piesaista neformāli noskaņotus jauniešus. Taču ir aktivitātes, kas iespējamas bez īpašu organizāciju dibināšanas. Ja savācas entuziastu grupa, kas grib, piemēram, izremontēt kāpņu telpu, var pieteikties projektu konkursā, kurā pašvaldība sadala Ls 16 000 gadā, pa Ls 400 katram projektam. Ir iespēja pieteikties arī pagalmu labiekārtošanai, kur pašvaldība sedz pusi izmaksu. Sadarbībā ar Restaurācijas centru notiek arī logu atjaunošanas akcija, kur cilvēkiem sniedz bezmaksas konsultācijas un piešķir krāsas, lai vēsturiskajā centrā atjaunotu logus. Kuldīgas dome atbalsta arī jauniešu nodarbinātības programmu, apmaksājot vidusskolēniem prakses vietas pie privātuzņēmējiem. Jaunieši strādā pusslodzi un saņem par to atalgojumu nevis no uzņēmēja, bet pašvaldības līdzekļiem.