Diez vai tā bija kultūras cilvēku izvēle, drīzāk kampaņu plānotāji nebija atzinuši viņu (mūsu) iesaistīšanu par produktīvu. Vai tā ir laba vai slikta zīme kultūrai? Kas gaidāms pēc vēlēšanām?
Domāju, ka šo to var prognozēt, protams, bezatbildīgi. Vidējā termiņā gaidāms kultūras uzplaukums, es teiktu, ka pēc gadiem trim. Uzplaukums gan tādā pašā nozīmē, kā šobrīd var runāt par pieaugumu ekonomikā - salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nevis 2007. Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas gads - 2014. - patiešām varētu izrādīties notikums, protams, lokāls, tomēr uzmundrinošs un iedvesmojošs. Lokāls tāpēc, ka kultūras resursi krīzes laikā būs kopumā noplicināti. Un nav pamata domāt, ka vietā, kur ir tikai pāris tādu izstāžu zāļu, kas lielākas par dzīvojamo istabu, kur labu grāmatu vietā tiek izdoti ceļveži pašapmāna pasaulē un ieguldījums netaustāmās lietās tiek uztverts kā naudas izšķērdēšana, varētu atrasties pietiekams daudzums kultūras profesionāļu, kāds nepieciešams, lai Latvija kopumā varētu nopietni konkurēt kultūras jomā Eiropā. Tomēr ap 2014. gadu ekonomiskā krīze varētu būt pārvarēta (ja nenāks daudzkārt piesauktā nākamā krīze), un tiem, kuriem būs izdevies izdzīvot, kuri būs uzaudzējuši muskuļus ES projektos vai pārlaiduši liesos gadus ārzemju universitātēs, būs iespējas īstenot jaunas idejas.
Īstermiņā perspektīvas ir švakas. Tas, ka Latvijas ekonomika formāli ir izgājusi no krīzes, diez vai ir politiķu izdomājums vai statistikas triks, tomēr tas nenozīmē, ka pozitīvās pārmaiņas tuvākajos mēnešos vai pat gados izpaudīsies katra iedzīvotāja dzīvē vai katrā saimniecības nozarē. Un kultūra finansējuma ziņā, visticamāk, vēl nav sasniegusi zemāko punktu. Privātā mecenātisma tradīcijas Latvijā vēl nav paspējušas izveidoties, tā ka nav īsti pamata cerēt uz privātā biznesa atbalstu, bet lielā atkarība no valsts pašreizējā situācijā nozīmē tikai nepatikšanas.
Kultūras ministrija krīzes laikā ir bijusi diezgan kusla, lai gan jebkurš finansējuma grieziens ir pasniegts kā uzvara pār vēl lielāku griezienu un nespēja «apgūt» ES fondu naudu - kā liecība pasaules, nevis Kultūras ministrijas neizdarībai. Valsts kultūrkapitāla fonds tiek turēts uz grauda, sak, ja kaut kas nepatīk, varam jūs vispār likvidēt, lai tad pašvaldības lemj, kuras izstādes rīkot un kādu kultūras periodiku izdot. Šobrīd nav manāms neviens, kurš būtu spējīgs vai pat nopietni motivēts kultūras finansējumu pasargāt no kārtējās «griešanas». Varam sevi mierināt tikai ar domu, ka nekas labāks nebūtu gaidāms arī citu vēlēšanu iznākuma gadījumā, jo gan uzņēmēju, gan «darba ņēmēju» interešu aizstāvju attieksme pret kultūru ir bijusi diezgan vienaldzīga, ja ne nicīga. Veiksminieki ir tie, kuri viņiem var atbildēt ar to pašu kaut vai 2014. - 11. Saeimas vēlēšanu gadā.