Pirms vēlēšanām Saskaņas centrs (SC) pauda, ka eiro ieviešana, kas plānota 2014. gadā, būtu atliekama, šobrīd tas kļuvis pielaidīgāks un gatavs apspriest veidu, kā tiks panākta atbilstība Māstrihtas kritērijiem. Vienotības valdes loceklis Kārlis Šadurskis, kurš piedalās koalīcijas veidošanas sarunās, saka - ir divi SC: «Ir vecais SC, kas piedalījās vēlēšanās un bija gatavs iztērēt visu, nedomājot, kā dzīvosim tālāk. Un ir šis SC, kas ir piekāpīgāks, elastīgāks un gatavs saprātīgākai saimniekošanai.» SC pozīcija pensiju indeksācijas jautājumos gan nav mainījusies - piektdien tā lūgusi Valsts prezidentu nākamās Saeimas sēdes darba kārtībā iekļaut jautājumu par pensiju indeksāciju jau no 2012. gada. Vienotība par šo jautājumu ir nepiekāpīga. Tās Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis uzsvēra, ka indeksācija nav iespējama no nākamā gada, jo valstij tam vienkārši nepietiek resursu. Pensiju indeksāciju atbalsta Zaļo un Zemnieku savienība, mazās pensijas indeksēt jau no 2012. gada būtu gatava arī Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK.
Zatlera Reformu partija nav atteikusies no izglītības ministra kandidāta Roberta Ķīļa piedāvātā augstākās izglītības finansēšanas modeļa, kas pēc studiju pabeigšanas paredz valsts apmaksāto studiju summas dzēšanu gadījumā, ja, piemēram, absolvents strādā noteiktu laiku valstij stratēģiski vajadzīgā profesijā, vai arī tiek noformētas kā ilgtermiņa kredītsaistības. Kā atzina ZRP premjera amata kandidāts Edmunds Sprūdžs, ZRP un koalīcijas veidošanā iesaistītās partijas augstākās izglītības jautājumos tuvojas salāgojamam viedoklim, taču Dz. Zaķis norādīja: lai gan šāds modelis ir drosmīgs, tomēr finansiāli ietilpīgs un, visticamāk, nav realizējams no nākamā gada. Gatavs par to runāt ir arī SC, taču VL!-TB/LNNK pašlaik tam nepiekristu.
ZRP ierosinājums atcelt samazināto PVN likmi nav guvis sajūsmu potenciālajos koalīcijas partneros, lai gan E. Sprūdžs pieļāva, ka arī par šo jautājumu partijas spēs vienoties. «Jāskatās nodokļu reforma kopumā, tad saruna ar partneriem iet labāk,» sacīja E. Sprūdžs. SC deputāts Boriss Cilevičs norādīja, ka šī rosinājuma pieņemšana atkarīga no idejas autoru priekšlikumiem par kompensācijas mehānismiem, kas attieksies uz mazturīgajiem. Arī Vienotība par to ir gatava runāt, lai gan šāds rosinājums, kā uzskata Dz. Zaķis, ir sociāli sāpīgs.
Tautas vēlēta prezidenta institūcijas ieviešanu atbalsta teju visas partijas, kompromisa dēļ gatava par to runāt arī Vienotība, tāpēc ZRP neredz nevienu iemeslu, lai no šī rosinājuma atkāptos. Ievērojami noraidošākas partijas ir jautājumā par VL!-TB/LNNK iniciatīvu valsts apmaksāto izglītību īstenot tikai latviešu valodā. Tomēr viens no Nacionālās apvienības līderiem Imants Parādnieks atzina, ka partijas virzība uz valsts apmaksātas izglītības īstenošanu tikai valsts valodā ir stingra un principiāla.
Valdības deklarācijā ZRP būtu gatava iekļaut arī SC rosināto punktu, pasludināt, ka Latvijā nav okupantu. Šādu prasību par politiskām spēlītēm un valdības deklarācijai neatbilstošu jautājumu dēvē Vienotības un ZZS pārstāvji. Arī Nacionālā apvienība šādu punktu SC piedāvātā formā nebūtu gatava iekļaut deklarācijā, lai gan nekādā veidā nevēlas apšaubīt šeit dzīvojošo cilvēku tiesisko statusu.