Šī vasara man ir ļoti krāsaina! Esmu paspējusi izbaudīt gan vasaras trakās ballītes, gan dažādas pirtis un pasākumus, gan smagu darbu.
Šovasar braucu uz laukiem, lai palīdzētu vecmāmiņai ravēt un darīt citus darbus. Piedalījos arī lielajā siena talkā, kur bija jācilā apjomīgās siena ķīpas un jāveic smags fiziskais darbs. Nostrādājāmies pamatīgi, bet nogurumam nāca līdzi arī pozitīvais - svaigā siena smarža plus laba kompānija, ar kuru nekad nav garlaicīgi.
Tāpēc gribu teikt: ar labu kompāniju pat vissmagākais darbs var izvērsties par labu izklaidi. Un pēc tam - aidā! - uz Daugavu nopeldēties!
Laura Voškāne, Ogres 1. vidusskola
VALKA. Vasaras pavadīšana
Laiks skrien vēja spārniem, ja vien tiek lietderīgi un jauki pavadīts. Painteresējos, ko mani skolasbiedri dara vasarā.
Piemēram, Arturs strādā, taču piektdienu un sestdienu vakarus pavada kopā ar draugiem pie dabas vai kādā pasākumā. Signe vasarā atpūšas kopā ar ģimeni un draugiem, bet vakaros pastaigājas pa ielām un aplūko pilsētu. Interesanti vasara aizrit draudzenei Ilzei - viņa daudz laika pavada pļavās, lasot meža zemenes, zāļu tējas vai vienkārši sauļojoties, bet vakaros dodas uz upi vai ezeru peldēties. Ko vēl vairāk vajag pilnai laimei?
Ne tik viegli klājas Laurai: viņa strādā no pieciem rītā līdz diviem pēcpusdienā ravējot, bet visu pārējo laiku atpūšas, jo izklaidēm vairs nav spēka.
Savukārt es pati vasaru pavadu laukos un daru mājas darbus. Nesen novācu bagātīgu saldo ķiršu ražu, ogas liksim kompotā, lai ziemā ir ko našķēties. Galvenais - izbaudīt vasaru, kas mūs lutina ar dabas veltēm un siltu sauli!
Vivita Brolīte, Valkas ģimnāzija
JAUNPIEBALGA. Skaista mana tēvu zeme
Pie mums notika I Pasaules jaunpiebaldzēnu salidojums Pa saules ceļu. Esošie un bijušie, visi tie, kuru sirdī un saknēs ir ierakstīts Jaunpiebalgas vārds, tika gaidīti satikties, atcerēties, piedzīvot.
Rīts iesākās ar saullēkta sagaidīšanu Viņķu kalnā - Saules spēka un svētības saņemšanu visai dienai. Turpinājās ar Piebalgas amatnieku un zemnieku darinājumu tirdziņu, radošajām darbnīcām, Jaunpiebalgas novada karoga un ģerboņa iesvētīšanu, ar Ķenča uzrunu. Skatījāmies, kā izkaļ Piebalgas monētu. Arī grāmatas par Jaunpiebalgu atvēršana bija liels notikums.
Pusdienas laikā bijām ekskursijā uz Jaunpiebalgas Sv. Toma evaņģēliski luterisko baznīcu, piedalījāmies svētbrīdī pie K. Zāles pieminekļa baznīcas dārzā. Skaisto koncertu Jaunpiebalgas mūzikas skolas audzēkņu izpildījumā bija iespēja klausīties ikvienam, kuram tuva klasiskā mūzika.
Pēcpusdienā atklāja operas Baņuta muzeju Zosēnu pagasta Skrāģu krogā, bet diena noslēdzās ar Jaunpiebalgas pašdarbības kolektīvu sniegto koncertu, novada domes priekšsēdētāja, izglītības un zinātnes ministra R. Broka un skolas direktores uzrunu Jaunpiebalgas vidusskolas 65 gadu jubilejā. Izsalkušie pēc garās dienas varēja veldzēties vasaras kafejnīcās skolas teritorijā.
Pašā vakarā saules rietu pavadījām, klausoties folkloras kopas muzicēšanā, apbrīnojot gaismas objektus, uguns skulptūras un aizdedzot ugunskurus. Visi - gan jauni, gan veci - kārtīgi izdancojāmies vidusskolas ballē.
Atbrauc kādreiz arī tu - atbrauc vasarā, siena laikā, atbrauc ienirt piebaldzēnu tirgus kņadā un izkust Melanholiskā valša skaņās!
Madara Grīvāne, Janupiebalgas vidusskolas absolvente
ALŪKSNE. Dziesmu diena
Dziesma latviešus ir vienojusi visos laikos. Alūksniešiem bija liels gods nedēļas nogalē uzņemt pie sevis ciemos 55 Vidzemes un Latgales koru dalībniekus, kuri vietējos un ciemiņus priecēja ar skanīgu koncertu saulainajā Pilssalas estrādē Vidzemes un Latgales Dziesmu dienā.
Liels prieks, ka svētku dalībnieki par dziesmoto vietu izvēlējās tieši mūsu mazo pilsētiņu Alūksni, jo skanīgi koncerti cilvēku sejā rada smaidu visas dienas garumā. Publiski masu pasākumi pie mums vienmēr bijuši cieņā. Ir patīkami sastapt neredzētus domubiedrus, iepazīties ar cilvēkiem no visas Latvijas un vienoties kopīgā dziesmā, lai iegūtu to īpašo sajūtu, kuru grūti pat raksturot.
Jutāmies gluži kā mazajos Dziesmu svētkos - pozitīva, spēcīga un savu valsti mīloša tauta.
Dace Marķitāne, E. Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija
TALSI. Pilsēta virpuļo
2. jūlijā deviņu pakalnu pilsēta virpuļoja pilsētas svētkos. Vasaras vidus svinēšanu un Talsu 780 gadu jubileju pie mums atzīmēja 24 stundu garumā. Varēja iemest makšķeri kādā Talsu ezerā, pasportot, apmeklēt izstādes un neskaitāmus koncertus. No Talsiem nāk daudzi slaveni mūziķi, piemēram, Intars Busulis, Raimonds Tiguls, Linda Leen, aug arī varena jaunā paaudze. Un, ja talsnieks neiet uz koncertu, tas brauc pie viņa - izpušķotā kravas mašīnā pa pilsētu vizinājās orķestris!
Arī jauniešu rīkotās aktivitātes skeitparkā bija varenas. Uzstājās ielu vingrotāji, jaunās grupas, darbojās radošās darbnīcas, jaunieši uz rampām rādīja galvu reibinošus trikus, turpat tapa arī vietējo mākslinieku grafiti. Spēcīgi un pamatīgi!
Sabīne Krūkle, Talsu Kristīgā vidusskola
DAGDA. Savas zvaigznes
Pēc Jāņiem visi vēl ilgi dziedāja, pilnīgi visi! Tieši tāpēc pēc trakā Dziedošo ģimeņu buma māsas Bicānes nu ir laidušas klajā jauno klipu dziesmai Neprāta ilūzija (mūzikas autors ir Juris Ruskulis, vārdus rakstījusi Solvita Plivča). Nelielas izmaiņas tagad radušās izpildītāju sastāvā: dzied abas Bicānes un divi jauni dalībnieki - Juris Ruskulis un Viktors Dobkevičs. Un šai skanīgajai kompānijai ir savs nosaukums: J projekts.
Tagad arī Dagdai ir savas zvaigznes! Starp citu, dziesmas video ir iespēja arī noskatīties www.dagda.lv
Daiga Krilova, Dagdas vidusskola
ROJA. Sirds sāp par pamestajiem
Visā Latvijā, arī Rojas novadā, ļoti izplatīta problēma ir pamestie dzīvnieki. Ar to saskāros nesen, braucot uz jūru. Pie mums jau vairākas nedēļas nāk izkāmējis, liels suns. Tā kā sunim ir liela kakla siksna, varam secināt, ka sunītis pamests nesen. Dzīvnieks izskatījās ļoti uzticīgs un mīļš, taču viņa lielajās, brūnajās acīs jautās skumjas.
Mūsu ģimenei suņa liktenis nebija vienaldzīgs, nolēmām četrkājaino mēģināt pielabināt un dabūt mašīnā. Taču, nonācis pie mašīnas, klaidonis saminstinājās, pieglaudās man klāt, tomēr tālāk negāja. Centāmies visādi, bet sapratām, ka suns atceras saimnieku.
Es nespēju saprast, kādēļ cilvēki tā izturas pret saviem mazākajiem brāļiem. Manuprāt, ja esi apņēmies gādāt par dzīvnieku, par viņu jārūpējas līdz pēdējam elpas vilcienam, jo dzīvnieks ir tev pieķēries. Citādi tu laupi viņam iespēju uzticēties arī citiem.
Mūsdienās taču strādā dzīvnieku patversmes, kurās iespējams nogādāt dzīvnieku, ja vairs nespēj par viņu rūpēties. Aicinu visus cilvēkus nekad neizturēties tik nežēlīgi pret dzīvniekiem, jo viņi mums uzticas vairāk nekā jebkurš cits.
Zane Hazena, Rojas vidusskola