Es tajā piedalījos sestdienā pirms nedēļas. Ceļš pa purvu pie zivjērgļu mazuļu šūpuļiem nav ķiršu pīrāgs, tas kļūst skaidrs jau no rīta. Saule ir ļoti dāsna, augstajā purvā kājas kļūst arvien nepaklausīgākas, slīkšņā bieži stieg līdz celim, taču nosmejamies, ka tā var trenēt kāju «izvilcējmuskuļus». Pēc pāris stundām pašsaprotama liekas mācība - ar papēdi jāiecērt sūnās caurums, un aukstajā ūdenī jābāž galva. Purvs ir viesmīlīgs, piedāvā zilenes, briedina lācenes, acīm dod baudīt kukaiņu slepkavas lipīgās rasenes un ļauj pievilkt plaušas ar vaivariņu smaržu, kas sākumā priecē, bet lielās devās reibina kā benzīns.
Lai var pārredzēt
Pirmā zivjērgļu ligzda purvā nav apdzīvota, otrajā par mazuļiem liecina vecāku ķērcieni gaisā, kuriem acīmredzot mūs jāaizbiedē. Ieraudzījis sausā, izkaltušā priedītē uzbūvētu mākslīgo ligzdu, Uģis nosmejas: «Kurš maniaks to ir būvējis?» Tas, protams, izrādās viņa paša roku darbs 2004. gadā, kad priedīte bija dzīva. Tievajā kociņā ar kāpšļiem pieredzējušais pētnieks kāpj bez lielām emocijām. Zari brakšķ, un kāds arī lūst, bet viss izdodas. Turoties pie koka zem ligzdas, ar roku viņš pa vienam izķeksē divus apmēram mēnesi vecus mazuļus. Turpat apgredzeno.
Zivjērglis ligzdu būvē pašā augstākajā kokā apkaimē un tikai galotnē. Tāda vieta arī izvēlēta. «Viņam nepieciešama pilnīgi brīva pārredzamība, atsevišķi stāvošs koks. Nereti purvā vai bebrainēs,» stāsta Uģis. Zivjērglis pārtiek tikai no zivīm, medī tās ezeros, upēs un dīķos, var lidot vairākus desmitus kilometru pēc zivīm. Trešā ligzda arī neapdzīvota. Pēc sešiem kilometriem pa purvu atpakaļ mēs izvēlamies mērot garāku ceļu pa cietzemi. Tas nozīmē aizaugušas pļavas, bebru pamestus brikšņus un Piestiņas pāriešanu.
Viņu skaits audzis
Latvijas Dabas fonda projektā Zivjērglis notiek gredzenošana, monitorings, mākslīgo ligzdu būvēšana... Projekta vadītājs Aigars Kalvāns stāsta, ka Krāslavas pusē gredzeno 99. zivjērgļu mazuli. Ligzdošanas sekmes šogad viņš vērtē kā diezgan labas, vairākās ligzdās bijuši trīs mazuļi. Pavisam nesen Kalvāns Lubāna mitrājā tikai trīsarpus metru augstā priedē gredzenojis četrus zivjērglēnus. Parasti ir divi trīs. Pie Ērgļiem viņš atradis ligzdu 33 metru augstumā. Trīs ligzdas ar olām vai visiem mazuļiem uzgājis, nogāzušās lielā vējā vai zariem lūstot.
Latvijā ligzdo 180-200 šo īpaši aizsargājamo putnu pāru. A. Kalvāns izvērtējis, ka populācijas lielums aptuveni 30 gados palielinājies vairāk nekā par 50 procentiem. Augšupeja bijusi visā areālā, ne tikai pie mums. Notikuši vairāki sugas aizsardzības pasākumi, arī zivsaimnieku izglītošana, noteikti mikroliegumi. Arī ķīmiju vairs neizmanto. Sava loma bijusi mākslīgo ligzdu būvēšanai.