Tas ir garām palaisto iespēju budžets. Ja vasarā būtu veltīts nepieciešamais laiks funkciju vētīšanai un izdevumu samazināšanai un nebūtu jāceļ šie nodokļi, tad, iespējams, nākamgad, veidojot 2011.gada budžetu, būtu jāgriež mazāk. Ekonomika un eksports labāk atgūtu savu konkurētspēju, un budžetā nāktu iekšā vairāk naudas nekā patlaban, paceļot nodokļus, kas, iespējams, vienu otru investoru atbaida.
Kas mūs sagaida, veidojot 2011.gada budžetu?
Mēs visi zinām, ka nodomu protokolā ir fiksēts skaitlis «500». Ceru, ka nākamgad ekonomika sāks lēnām atkopties un budžetā naudas būs vairāk. 2011.gadā tik daudz vairs griezt nevajadzēs.
Bet paliek jautājums par strukturālām reformām?
Jā, nopietnākais darbs vēl ir tikai aizsācies. Bet priecē, ka valdības un opozīcijas pārstāvji ir izteikuši apņēmību tūlīt pēc Jaunā gada tām ķerties klāt. Tas ļautu turpmāk izvairīties no sasteigtu, nepārdomātu reformu lēmumu pieņemšanas pēdējā brīdī, kā tas notika gan jūnijā, gan tagad.
Vai jūs tam ticat?
Man patlaban nav pamata tam neticēt. Protams, ir jautājums, vai izdosies strukturālās reformas ieviest līdz vēlēšanām, bet es ļoti ceru, ka nākamo deviņu mēnešu laikā vismaz taps plāns un tas tiks īstenots tūdaļ pēc vēlēšanām.
Kas jūsu interpretācijā ir šīs «strukturālās reformas»?
Tas nozīmē visoptimālāko līdzekļu izlietojumu, kas kalpo iespējami labākā, arī vislielākā rezultāta sasniegšanai. Nosacīti: lai, ieliekot vienu latu, no šīs funkcijas veikšanas dabūjam atpakaļ vismaz 1,2 latus. Lai nav tā, ka nozarēs ik gadu ieguldām budžeta naudu, piemēram, veselībā un izglītībā, bet naudas trūkst (tā vismaz tiek pasniegts), bet tajā pašā laikā īsti nav zināms, ko ārstējam, cik cilvēku izmanto šo sistēmu utt. Cilvēki iegūst augstāko izglītību, bet - kāda tā ir? Vai ārzemēs mūsu diplomi kādam kaut ko izsaka? Jāceļ kvalitāte un jāoptimizē izmaksas tā, lai šī sistēma būtu caurskatāma.
Kā to panākt?
Vajadzētu šo jomu speciālistiem sanākt kopā un ļoti atklāti un tālredzīgi diskutēt. Ļoti daudzi speciālisti jau ir izteikuši savus priekšlikumus, bet varbūt ir pietrūcis laika. Tagad laiks ir iegūts, budžets ir pieņemts. Līdz nākamā gada budžeta pieņemšanai ir desmit mēnešu.
Vai atbalstāt motociklistus, kas gājuši pie Saeimas protestēt pret augstāko nodevu?
Es viņus atbalstu, jo tas ir klajš «fikso risinājumu» piemērs, kad pamatdarbs nav izdarīts. Bet galvenais, kur paši budžeta sakārtošanu ar nodokļiem sapostām, ir darbaspēka izmaksu celšana. Jācer, ka tas nopietni nebremzēs eksportu, kas sācis atkopties. Tās tādas asaras, ar kurām lāpīt budžeta caurumus. Tajā brīdī ikviens Latvijas iedzīvotājs sajūtas diezgan neaizsargāti: nez kāds tad būs nākamais nodoklis?
Daudzkārt esat teicis, ka budžets ir vajadzīgs, lai mums uzlabotos kredītreitings, lai mums uzticētos. Vai mūsu reitings līdz ar budžeta pieņemšanu ir uzlabojies?
Reitingu aģentūras un investori seko rindā kaut kur pa vidu. Budžets pirmām kārtām ir vajadzīgs mums pašiem, lai mēs saprastu, kā mēs saimniekosim tālāk. Parasti budžetā nosaka arī prioritātes - šogad tā bija veselības aprūpe, sociālās funkcijas. Cilvēki ar to var rēķināties un kalt savus plānus. Domāju, ka šis pieticīgais budžets, neskatoties uz visu, iezīmē skaidrību, ka Latvija iet pareizā virzienā. Ka, neskatoties uz izdevumu samazināšanu, neesam vis atsviesti 1999. vai 2000.gadā, esam ap 2006.gada līmeni. Šī noteiktība ļauj mūsu ražotājiem būt konkurētspējīgākiem, un pēdējo divu mēnešu dati skaidri rāda, ka eksports ir pieaudzis. Šo izdevumu samazinājums zināmā mērā padarījis mūsu ražotājus elastīgākus, bet Latviju - pievilcīgāku investoriem.
Precizētie dati par iekšzemes kopproduktu (IK) rāda, ka kritums trešajā ceturksnī ir bijis lielāks par iepriekš lēsto. Budžets balstīts uz prognozi, ka IK nākamgad saruks par 4%. Vai tomēr nebūs šī prognoze jāpārskata?
Tieši otrādi: mūsu aplēses rāda, ka nākamgad IK kritums varētu būt ap 2%. Tāpēc tā ir papildu rezerve.
Kā vienu no galvenajiem valdības uzdevumiem minējāt Parex bankas pārdošanu. Darbs pamazām ir sācies. Vai, jūsuprāt, nākamgad izdosies atrast investoru?
Tas ir atkarīgs no tā, kā pasaulē atkopsies finanšu tirgi, vai investoriem būs līdzekļi, un arī no tā, cik ātri Latvijas valdība restrukturizēs šo banku. Kad būs skaidrs šis piedāvājums un Parex banka tiks izlikta pārdošanā, tad varētu kalkulēt, cik ātrā laikā iespējams šo banku pārdot.
Vai Latvijas tirgus finanšu investoriem joprojām ir interesants?
Pēc 2010.gada budžeta pieņemšanas kļūst daudz interesantāks. Man zvanījuši daudzi Eiropas valstu centrālo banku kolēģi, kas ar aizrautu elpu seko tam, kas Latvijā notiek. Dažs neticēja, ka Latvija salīdzinoši gludi pieņems šo budžetu, tāpēc pēc tā pieņemšanas apsveica, sakot, ka tas noteikti kalpo kā stabilitātes balsts un noteiktības garants.
Atskatoties pagātnē, kam, jūsuprāt, ir jāuzņemas atbildība par situāciju ar Parex?
Pirmām kārtām atbildība jāuzņemas aizgājušām valdībām, kuras pieļāva, ka ekonomika tika pārkarsēta. Nevienu gadu netika izveidots budžets ar pārpalikumu, kas varētu kalpot par ekonomikas bremzētāju, kā tas bija Igaunijā. Un tad, kad Latviju sasniedza finanšu krīze, atšķirībā no citu valstu valdībām, kas nāca talkā savām ekonomikām un bankām, Latvijai šāda finanšu tauku slānīša nebija un tā nevarēja nevienam palīdzēt. Un pēc tam, kad Zviedrijas valdība pērn 20.oktobrī paziņoja par 20 miljardu dolāru finanšu palīdzības paketes izveidošanu, tas automātiski nostādīja vietējas bankas daudz sliktākā situācijā. Pirms tam mēs redzējām, ka nauda pa druskai plūda projām no visām bankām, tajā brīdī no Zviedrijas bankām aizplūde apstājās, bet no vietējām aizplūde pastiprinājās.
Runājot par ekonomikas atgūšanas iespējām, vai tomēr pārlieku neceram uz eksportu?
Pats galvenais, lai valsts spētu nodrošināt apstākļus sekmīgai uzņēmējdarbībai. Cilvēki pamazām sāk apzināties, cik svarīga tautsaimniecībai ir uzņēmējdarbība. Ja uzņēmējiem veicas un viņi pelna, viņi nodarbina cilvēkus, kas maksā nodokļus, plus viņi paši maksā nodokļus. Tāpēc jānoņem visi šķēršļi, kas ir palikuši, lai Latvijā uzplauktu uzņēmējdarbība un būtu pieejami kredītresursi.
Domājat, ka eksporta pieaugums, ko patlaban redzam, būs noturīgs?
Jā, manuprāt, tas būs noturīgs, un mēs redzam, ka Latvija pat šajos grūtajos laikos savos galvenajos eksporta tirgos bijusi spējīga palielināt savu eksporta daļu. Atkopjoties pasaules tirgiem, eksporta izaugsme būs vēl lielāka.
Kā nākamo Latvijas stratēģisko mērķi minējāt eiro ieviešanu. Kā sabiedrību pārliecināt par šī mērķa nepieciešamību?
Cilvēki jau šodien ir noticējuši un saredz labumu. Vienīgais, kā mums pietrūkst, ir politiskā apņemšanās: deklarēt konkrētu gadu un to, ka nākamie lēmumi saistībā ar budžetu un valsts politiku būs pakļauti eiro ieviešanai. Kad igauņi 2011.gadā ieviesīs eiro, redzēsim, kādas būs sekas tam, ka mēs to neesam ieviesuši: kurp izvēlēsies doties investori.
Ja Latvija būtu ieviesusi eiro 2008.gadā, šī krīze Latviju būtu skārusi daudz mazāk un mums nebūtu arī Parex bankas problēmu.
Eiro ieviešanas termiņš daudzkārt tika atlikts. Kur ir garantija, ka to spēsim paveikt 2014.gadā?
Panākumu ķīla varētu būt tā, ka mēs redzam šodien, ko nozīmē neieviest eiro 2008.gadā. Es ceru, ka valdība izvērtēs šīs nestabilitātes un spekulāciju sekas un darīs visu, lai eiro ieviestu.
Kāda jūsu prognoze par likmēm, ar ko jārēķinās Latvijas kredītņēmējiem?
Pēc budžeta pieņemšanas esam ļoti skaidri redzējuši, kā krītas starpbanku latu likmes. Kas attiecas uz eiro, Eiropas Centrālā banka turpina īstenot zemo likmju politiku. Nesagaidām, ka tuvāko ceturkšņu laikā viņi varētu pieņemt citādu lēmumu.
Vai Latvijas Banka gatavojas spert kādus soļus, lai aktivizētu kreditēšanu?
Esam samazinājuši procentu likmes, kā arī samazinājām obligāto rezervju normas. Komercbankās patlaban šie līdzekļi ir, tās tur ievērojamus noguldījumus Latvijas bankā. Tagad, kad budžets ir pieņemts, gribētu cerēt, ka kreditēšana nedaudz varētu atsākties.
Cik liela ir šī naudas masa?
Tā svārstās starp 300-500 miljoniem latu.
Vai jūsu rīcībā ir vēl kādi instrumenti, kā ietekmēt ekonomisko situāciju, neskaitot valūtas stabilitāti?
Varam sniegt savu redzējumu par attīstību un sniegt konsultācijas, kā darītu mēs, ja mums būtu tāda iespēja.
Līdz šim, vismaz iepriekšējo valdību laikā, bija sajūta, ka valdība jūsu padomos ne visai ieklausās. Kaut kas mainījās?
Attiecībā uz dažiem lēmumiem vismaz ir noticis dialogs un mūsu ieteikumi ir ņemti vērā. Kaut vai par to, vai varēs iztikt ar minimāliem izdevumu samazinājumiem. Pārliecinājām valdību, ka vasarā pietiekami savlaicīgi jāķeras pie funkciju audita. Par parējām lietām… Mēs esam konsultanti, piedāvājam savus pakalpojumus, tālāk tā ir valdības izšķiršanās. Kaut vai par slavenajiem ierobežojumiem Parex bankā. Mūsu ierosinājums bija neuzlikt šos ierobežojumus, un mēs joprojām uzskatām, ka tā bija lielākā kļūda. Tas ir tas pats, kas nopirkt jaunu mašīnu un izdauzīt tai priekšējo stiklu.
Redzot, ka jūsu ieteikumi valdībā bieži netiek uzklausīti, nerodas vēlme pašam iet politikā un rīkoties tā, kā uzskatāt par pareizu?
Kurš tad pieskatīs latu?
Latvijas Bankas padome.
Tad jau pārējie arī droši vien aizies - tie cilvēki kaut kādā veidā varētu nākotnē saļodzīt to situāciju. Tāpēc, ja vien būs iespēja, mēs darīsim visu, lai ieviestu eiro, un tad domāsim.
Jūs tik ļoti saistāt lata stabilitāti ar savu atrašanos šajā amatā?
Daļēji. Tas, ka darbojas Latvijas Banka, šodien lielā mērā ir šīs komandas darbs un, ņemot vērā dažādus izskanējušos minējumus un ierosinājumus latu devalvēt, vēl ir pāragri domāt par citiem piedāvājumiem.