Laiks cerības īstenošanai izvēlēts apdomīgi: sabiedrībai, kam jau tāpat līdz kaklam krīzes laiku spriešanas, nav ne intereses, ne zināšanu par šo jautājumu. Taču intereses, šķiet, nav arī deputātiem, kuri tā īsti nav mēģinājuši iedziļināties jautājuma būtībā (ja neskaita šoreiz aktīvo deputātu Dzintaru Zaķi).
Taču patiesībā iecerētajiem grozījumiem ir vismaz trīs aspekti.
Ekonomiskais
Pirmkārt, ekonomiskais aspekts. Tirgus ekonomikā izdzīvo efektīvākie uzņēmumi, kas attiecīgas kvalitātes produkciju spēj piedāvāt par zemākajām cenām, un rezultātā ieguvējs ir patērētājs. Taču Saeima ar šo likumprojektu ir izvēlējusies aizstāvēt nevis patērētājus, bet uzņēmumus, kuru darbība dažādu iemeslu dēļ nav tā pati efektīvākā.
Protams, ekonomiku regulē, taču visam ir savas robežas. Lai gan dominējošā stāvokļa regulējums bija iecerēts kā tāds, kas analizēs konkrēta mazumtirgotāja attiecības ar konkrētu piegādātāju, lai noteiktu, vai piegādātājs patiešām ir «vājākā» puse un vai tam nepieciešama īpaša aizsardzība, pašlaik ierosināts noteikt, ka dominējošā stāvoklī mazumtirdzniecībā esoši mazumtirgotāji nedrīkstēs piemērot nepamatoti atšķirīgus noteikumus ekvivalentos darījumos ar dažādiem piegādātājiem.
Faktiski pilnībā aizmirsts, ka dalībnieku sacensība par spēju piedāvāt labāku cenu, samaksas un piegādes termiņus, kā arī citus noteikumus ir konkurences dzinējspēks. Ja saskaņā ar jaunajiem noteikumiem preču iepirkšana no visiem piegādātājiem notiks pēc vairāk vai mazāk «vienādiem» noteikumiem, tad konkurences nebūs, efektīvākie uzņēmumi pārdošanas cenu piemēros neefektīvāko cenai (likumsakarīgi - augstākai), bet piegādātāji aizvien vairāk saskaņos savas darbības, jo vairs nebūtu stimulu strādāt efektīvāk.
Administratīva iejaukšanās un veikalnieku iespēju ierobežošana izdarīt spiedienu uz piegādātājiem palēninās pašlaik vērojamo cenu samazināšanos veikalu plauktos. Taču īpaša «saudzības» režīma nodrošināšana Latvijas ražotājiem var nozīmēt tālāku to konkurētspējas mazināšanos pasaules tirgū, kas visvairāk jūtama ilgtermiņā
Juridiskais
Otrkārt, juridiskais aspekts. Regulēšanas mērķis ir cēls - pasargāt «vājāko» pret «stiprākā» patvaļu, nepieļaut tik radikālu «stiprākā» diktātu, kas varētu novest pie tirgus dalībnieku skaita samazināšanās un tādējādi mazākas konkurences. Taču gadījumos, kad ar likumu tiek mēģināts īpaši aizsargāt kādus tirgus dalībniekus, rodas nopietnas problēmas, jo ir grūti nodrošināt, lai aizsargātajiem tirgus dalībniekiem joprojām saglabātos motivācija kļūt efektīvākiem un samazināt cenas. Tāpēc konkurences parametru (cenas, maksājumu termiņu utt.) regulēšana parasti tiek pieļauta tikai ārkārtas gadījumos, piemēram, kad tirgū darbojas dominējošs spēlētājs, kuram kā darījumu partnerim nav alternatīvas, ļoti piesardzīgi izmantojot jebkādus administratīvus līdzekļus.
Latvijā mazumtirdzniecībā nevienam nav dominējošā stāvokļa klasiskajā izpratnē, un to ir atzinusi pati Konkurences padome. Tāpēc izmantotais termins «dominējošais stāvoklis mazumtirdzniecībā» nenozīmē klasisko dominējošo stāvokli, kurā, piemēram, aizliegumam piemērot nepamatoti atšķirīgus noteikumus piemīt ekonomiska loģika, jo dominējošam tirgus dalībniekam ir tāda vieta tirgū, kas citiem tirgus dalībniekiem faktiski liedz alternatīvas darījumu slēgšanai, un nepastāv efektīva konkurence starp, piemēram, vairākiem mazumtirgotājiem (D.Silava-Tomsone. Konkurences likuma grozījumi: Vai mērķis attaisno līdzekļus? www.db.lv).
Kliedzošākais absurds ir priekšlikums noteikt, ka dominējošā stāvoklī esoši mazumtirgotāji nedrīkstēs piemērot «netaisnīgas» pārdošanas cenas mazumtirdzniecībā. Tādējādi faktiski tiktu regulētas atsevišķu mazumtirgotāju (pirmkārt jau Rimi un Maxima) cenas veikalu plauktos. Pārējie mazumtirgotāji un, protams, arī ražotāji un piegādātāji joprojām drīkstēs brīvi noteikt «netaisnīgas» pārdošanas cenas. Ir acīmredzami, ka šāds priekšlikums ir pretrunā ES iekšējā tirgus regulējumam, konkurences tiesībām, samērīguma un diskriminācijas aizlieguma principam un, visbeidzot, Latvijas starptautiskajām investīciju aizsardzības saistībām. Priekšlikums nozīmē, ka Latvijā notiks atgriešanās pie cenu regulēšanas ar administratīviem līdzekļiem.
Ētiskais
Treškārt, ētiskais aspekts. Jāatzīst, ka ar grozījumiem Saeima mēģina radīt darbības ilūziju, bet likumprojekts atgādina labo nodomu uzskaitījumu, kas līdz šim likumā ietverto konkrēti aizliegto darbību uzskaitījumu pārvērš par abstraktu un ikdienas biznesā faktiski nerealizējamu prasību atsevišķiem mazumtirgotājiem rīkoties «taisnīgi» un «pamatoti». Taču būs vajadzīgi ierēdņi, kuriem tiks uzticēts bez likumā noteiktiem kritērijiem pasludināt, kas ir «taisnīgi» un kas - «netaisnīgi». Iespējams, ka šo mūsdienu Zālamanu vieta šajos grūtajos laikos varētu kļūt pievilcīga un interesanta. Iesākumā pašiem ierēdņiem, vēlāk - arī KNAB un citām tiesībsargājošajām iestādēm.
Visbeidzot, balsojot par šādu likumu, ikvienam deputātam vajadzētu aizdomāties - vai tiešām tas uzlabos vietējo ražotāju konkurētspēju? Vai tirgotājiem nebūs pievilcīgāk nevis riskēt ar vietējo preču iepirkšanu, par ko var «norauties» ar pamatīgu sodu, bet pirkt ārzemēs - arī tepat blakus, kaimiņvalstīs, kur politiķi līdz tādam administratīvam regulējumam nav aizdomājušies?