«Pieprasām izvērtēt Latvijas Valsts ceļi, it īpaši Kurzemes reģiona vadības, atbildību par autoceļa Nr. P111 nepietiekamu uzturēšanu,» teikts vēstulē. Segums kopš 1985. gada nav atjaunots, un braucēji prasa nekavējties sākt autoceļa kapitālo remontu. Uz protesta akciju ieradās ceļa lietotāji no plašas apkaimes, galvenokārt Pāvilostas un Grobiņas novada. Caur bedrēm uz traumām, Mūsu ceļi - Latvijas vizītkarte, Grāvjiem vāku, kokiem polsterus - vēstīja plakāti uz automašīnām. Pirmo 20 minūšu laikā zem vēstules bija jau 76 paraksti, kopumā - 116.
«Pa šo ceļu jābrauc vismaz divas reizes dienā, un ar katru gadu situācija kļūst sliktāka,» stāsta Ploces iedzīvotājs Aigars Bāders. Mainot sasistos riteņus, sanākot samaksāt otru ceļa nodokļa vērtību. Autovadītāji atklāj, ka viskatastrofālākā situācija bijusi agrā pavasarī, kad ceļš bijis vienās bedrēs. Pēc tam tās daļēji aizlāpītas. «Ielāps uz ielāpa,» asfalta segumu raksturo Māris Romanovs. Tie esot likti pat uz ūdens piepildītām bedrēm. «Nekur Eiropā es neesmu redzējis tādus ceļus kā pie mums. Cik tad var stāvēt klusu!» atzīst M. Romanovs. Braukšana kā pa veļas dēli kavējot tūristu iegriešanos Pāvilostas novadā.
Arī citi akcijas dalībnieki uzskata, ka par šo problēmu nedrīkst klusēt, jo katram ir stāsts par ceļā gūto skādi - pārsistām riepām, akmeņu izsistiem automašīnas stikliem, nokavētu darbu. Ja bedrainajos posmos kāds brauc pretī, tad ķibele garantēta, stāsta Inese Reņķe.
Divas dienas pirms protesta akcijas šo ceļa posmu izbraucis satiksmes ministrs Uldis Augulis un atzinis, ka ceļš ir norakstāms. Runa esot tikai par finansējumu tā atjaunošanai.
Par turpmākām kolektīvām protesta akcijām autovadītāji lemšot rudenī. Viens no akcijas organizatoriem Aigars Auznieks uzskata, ka reāls individuāls risinājums ir tiesvedība par materiālajiem un morālajiem kaitējumiem.