Lai arī skaitļi ir dramatiski, pesimistiskākās prognozes par Latvijas IK kritumu nav piepildījušās «Acīmredzot nelielais eksporta pieaugums šī gada otrajā ceturksnī savienojumā ar būtisku importa kritumu ir pozitīvi ietekmējis IK apjomu. IK lejupslīdi nedaudz bremzē arī cenu kritums, jo tā rezultātā mājsaimniecības un uzņēmumi var iegādāties vairāk preču un pakalpojumu, salīdzinot ar situāciju, ja cenas saglabātos nemainīgas vai turpinātu augt,» komentē Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds.
Proti, pirmdien vienlaikus ar IK publiskotie dati par eksportu jūnijā rāda būtisku kāpumu pret maiju. P.Strautiņš domā, ka nozīmīgs eksporta pieaugums atsāksies rudenī, citās valstīs ekonomikai kopumā un jo īpaši rūpniecībai atsākot pieaugt vai vismaz izejot no dziļa krituma fāzes. Latvijas krājbankas analītiķe Olga Ertuganova uzsver, ka pēdējos mēnešos būtisks uzlabojums ir novērojams gan ASV, gan eirozonas ekonomiskajos rādītājos. Tā kā Latvijas lielākie tirgi ir Lietuva un Igaunija, tad liela loma eksporta attīstībā būs tieši saistīta ar to, kā notiks abu kaimiņvalstu ekonomiku atkopšanās, piebilst SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.
Savukārt cenas jūlijā pret jūniju samazinājās par 0,6%, pirmdien paziņoja statistiķi. «Jūlijā patēriņa cenas kritušās jau ceturto mēnesi pēc kārtas, galvenokārt iekšzemes pieprasījuma krituma ietekmē, kas spiež uzņēmumus samazināt cenas, lai bremzētu pārdošanas apjoma kritumu, kurš pretējā gadījumā būtu vēl dramatiskāks,» komentē A.Strazds no Nordea bankas. Swedbank vecāko ekonomisti Liju Strašunu gan pārsteidzis nelielais cenu kritums apaviem un apģērbam, arī akcīzes pacelšana alkoholam cenas ietekmējusi nedaudz vairāk, nekā gaidīts. Budžeta izdevumu būtiskais samazinājums nozīmēs arī tālāku iekšzemes pieprasījuma kritumu, taču tā ietekmi uz IK vajadzētu bremzēt turpmākam cenu kritumam, prognozē A.Strazds.
Tādējādi eksperti pieļauj, ka ekonomikas kritums bremzēsies, kaut, kā saka P.Strautiņš no DnB Nord bankas, «tieši 3.ceturksnis varētu būt ar lielāko kritumu gada griezumā šajā ciklā». Proti, ja šogad lielākais nepatīkamo patiesību atklāsmes mirklis bija 2.ceturkšņa beigas, tad pērn tāds bija 3.ceturkšņa beigās, kad «sagaidījām lielāko blīkšķi pasaules finanšu sistēmā kopš Otrā pasaules kara laikiem - Lehman Brothers bankrotu». Parex Asset Management eksperts Zigurds Vaikulis atgādina arī to, ka tuvojas rudens ar komunālo pakalpojumu izmaksām, masveida atlaišanām, ko pavadīs bezdarbnieku pabalstu izmaksas termiņa beigšanās tiem aptuveni 40-50 tūkstošiem cilvēku, kas darbu zaudēja gadumijā un šī gada sākumā.