Īrijas apziņa par ES ekonomisko solidaritāti bija spēcīgs faktors, kas noveda pie pārliecinoša «jā» balsojuma Lisabonas referendumā. Vai Lisabona arī Latvijai sola labumu? Vai 66%, kuri pēc EP vēlēšanām Latvijā atbildēja, ka nepiedalījās, jo «mana balss neko nemaina» vai «man nav uzticības politikai», būtu gatavi grozīt savu attieksmi nākotnē?
Varam prognozēt, ka vairāk nekā puse no Latvijas likumiem būs jāpiemēro no Eiropas Parlamenta pieņemtajiem ES likumiem. Savukārt divi nozīmīgi jauninājumi stiprinās lielāku saikni ar tautu Latvijā. Tie ir: 30% no nacionālajiem parlamentiem (arī Saeima) varēs apturēt jebkuru likumdošanu, kas pārkāpj subsidiaritātes principu, kur lietderīgāk lemt valsts parlamentiem; miljons ES pilsoņu varēs iesniegt likumdošanas iniciatīvas, kas Briselei būs obligāti jāizskata. Tātad tie, kas ir noraizējušies par «demokrātijas deficītu» Eiropā, varēs būt gandarīti par jaunajām iespējām.
Līguma galīgā ratifikācija vēl ir apturēta, kamēr Čehijas Konstitucionālā tiesa izšķir, vai līgums nepārkāpj Čehijas suverenitāti. Ja tiesa atbildēs noraidoši, Čehijas eiroskeptiskajam prezidentam Klausam būs grūti atteikt savu parakstu. Līdz ar viņa parakstu Latvijā apstiprinās devīto deputātu Eiropas Parlamentā - jau trešo no Pilsoniskās savienības. Strauji iedarbosies mehānismi, lai ievēlētu Eiropas Savienības pirmo prezidentu, kas koordinēs Eiropas Savienības Padomes (Eiropadomes) darbu. Eiropadome izraudzīs kandidātu, kas strādās 2,5 gadus ar iespēju tikt atkārtoti ievēlētam. Prezidentu arī varētu raksturot kā pastāvīgo ES seju, lai gan sešu mēnešu prezidējošo valstu sistēma paliks spēkā. Eiropas Komisiju turpinās vadīt Ž.M.Barrozo.
Līdz ar prezidentu izraudzīs EK viceprezidentu - «augsto pārstāvi» ārlietu vadīšanai, kuru apstiprinās Parlaments. Tādējādi ES būs radījusi redzamāku vadību. Līgums arī paredz, ka EP viedoklis būs jāņem vērā, veidojot Eiropas Savienības ārpolitiku, tā paplašinot Eiropas tautu vēlētās institūcijas tiesības ietekmēt attiecības ar ES kaimiņiem. Savukārt 32.pants norāda, ka «katrai dalībvalstij būs jākonsultējas ar Eiropas Padomi vai Padomi», iekams jebkura valsts uzņemas jebkādas saistības vai rīkojas jautājumā, «kas varētu ietekmēt Savienības intereses». Laiks rādīs, cik stingri tiks ieviestas šī un citas prasības.
Jauni panti, kas noteiks lielāku rīcības saskaņošanu, jauni vadītāji, kā arī paplašinātas Eiroparlamenta koplemšanas (ar Eiropadomi) tiesības nodrošinās ne tikai lielāku rīcībspēju Briselei, bet arī lielāku kontroli no Eiropas Parlamenta puses. EP turpmāk arī atbildēs par galīgo balsojumu par ES budžetu.
Līgumam ir atsevišķas daļas, kuras pakļaujas interpretācijām. Ir skaidrs, ka Eiropas Parlaments ir apņēmies maksimāli izmantot savas jaunās tiesības, lai pilnveidotu EP ietekmi lauksaimniecības, tirdzniecības u.c. jautājumos. Vai patiess izrādīsies bijušā EP deputāta Ģ.Kristovska teiktais, ka «spēcīgāks Eiropas Parlaments varēs labāk pasargāt Latvijas nacionālās intereses»? Enerģētikas sadarbībai un solidaritātei ir veltīti skanīgi panti, bet konkrētie darbi būs atkarīgi no mūsu ministru, kā arī no Latvijas deviņu EP deputātu darba ar saviem sadarbības partneriem.
Jauna «kvalificētā vairākuma» balsošana Eiropadomē no 2014.gada Latvijai dos lielāku svaru, nekā mums tagad ir. Vienlīdz svarīga būs gan Latvijas, gan lielas valsts balss. Konsensa princips kļūs retāks. Balsojumos pietiks ar piekrišanu no 55% no valstīm (15 no 27), kas pārstāv vismaz 65% no iedzīvotājiem. Lisabonas līgums racionalizēs ES vadību un dos Eiroparlamentam un Latvijai lielākas iespējas ietekmēt ES politiku.