Valsts attieksmes parādīšana. Tāda esot jēga ģimenes valsts pabalstam, ko vēl līdz jūnijam katru mēnesi astoņu latu apmērā par katru bērnu no viena līdz 18 gadu vecumam saņems vecāki. Taču naudas trūkums atgādinājis, ka pabalsts esot gan universāls, tomēr ne sociālā palīdzība, kam jābūt atkarīgai no saņēmēja ienākumiem. Ko tad nu darīt sprukās iedzītajai valdībai, kam nav strauji iedarbīga plāna iedzīvotāju ienākumu palielināšanai un tādējādi budžeta ieņēmumu vairošanai, lai šo pabalstu spētu izmaksāt?
Atbildi jau būsiet bieži dzirdējuši - griezt, turklāt nesaudzīgi un sāpīgi, īpaši neklausoties cietēju vaimanās. Nu labi - tomēr izrēķinot, no kuras brēkšanas rodas mazāki riski zaudēt amatus vai netikt pārvēlētiem. Turklāt naudas atņemšanu daļai bērnu traktējot kā palīdzību citiem un pie reizes kā ieguldījumu dzimstības veicināšanā. Arī pašvaldības, arodbiedrības un nevalstiskās organizācijas piekrītot, ka no piedāvātajiem labākie ir divi varianti: 1) maksāt tikpat, cik līdz šim, tikai sākot ar otro bērnu; 2) maksāt, piemēram, divreiz vairāk - bet tikai daudzbērnu ģimenēm, proti, ja jums ir vismaz trīs bērni.
Kaut arī loģisks šķiet arguments, ka vairs jau ne tik «universālu» pabalstu nevajag saistīt ar vecāku ienākumu līmeni, grūti saprast, kā iecerētās izmaiņas varētu būt motivējošs elements pēcnācēju radīšanai. Ietērpiet, kādos vārdos vēlaties, patiesībā tā būs prasta naudas atņemšana ģimenēm ar vienu vai diviem bērniem. Paskaidrojums tiem, kas nekādi nespēj saprast, kāpēc tāda «cepšanās» par nieka astoņiem latiem, - nopērkot autiņbiksītes par šādu summu, atkrīt izdevumi vismaz 100 autiņu un drēbju gabalu mazgāšanai.
Tā ka, dārgie politiķi, ja nespējat radīt valstī apstākļus, kas ļautu vecākiem par saviem bērniem pienācīgi parūpēties, tad labāk neko nemainiet. Jo pat 18,50 lati par bērnu, atvieglojums auto un, iespējams, nākotnē arī nekustamā īpašuma nodoklim nevienu nepārliecinās izšķirties par trešo atvasi. Ja vienlaikus pirms un pēc bērna piedzimšanas, kā arī tā kopšanas laikā vecāku ienākumi mazināsies, bet pēc gada nebūs skaidrības, vai būs darbs, kur atgriezties.