Dauškāne un Liepiņš aizņēma Latvijai paredzētās divas kvotas, savukārt Paipals kvalifikāciju izpildīja pēdējā brīdī. Viens no galvenajiem mūsējo vērtēšanas kritērijiem būs sportistu uzrādītie rezultāti Starptautiskās Slēpošanas federācijas (FIS) punktu izteiksmē. Jo mazāk punktu, jo rezultāts būs bijis labāks.
Iekļūt dalībnieku pirmajā pusē, visticamāk, nebūs pa spēkam. Salīdzinot ar deviņdesmitajiem gadiem, kad startēja Jānis Hermanis, pārstāvniecība gan ir palielinājusies un vairāk ir tā saucamo eksotisko valstu sportistu. Labākas izredzes rezultātu ailē apsteigt pēc iespējas vairāk sportistu ir sprintā, jo šajā disciplīnā būs vairāk dalībnieku. 50 kilometru masu starts tomēr ir nopietns pārbaudījums. Tik garai distancei nepiesakās sportisti ar viduvēju gatavību. Nav gan pārliecības, vai arī Arvis Liepiņš tik tiešām startēs 50 kilometru slēpojumā. Bijuši gadījumi, kad viņš atbildīgos mačos izvēlas plašu programmu, bet visās disciplīnās tomēr uz starta neiziet. Paipals arī varēja pieteikties visām distancēm, taču, ikdienā apvienojot darba pienākumus un treniņus, viņa gatavība nav augstā līmenī. Dauškānei ar B kvalifikācijas normu nebija izvēles - viņa var startēt tikai sprintā un klasikā.
Distanču slēpošanā toni nosaka Norvēģijas sportisti. Sievietēm šosezon vadošajās lomās ir Terēse Juheuga un Astrida Urenholta Jākobsena, vīriešiem - Martins Junsruds Sunbī un Kriss Jespešens. Sieviešu konkurencē spēcīgas ir somietes, poliete Justīna Kovaļčika, kā arī mājinieces Jūlija Čekaļeva un Jūlija Ivanova. Vīriešu sacensībās mājinieku statusu centīsies sev par labu vērst Aleksandrs Ļegkovs.