Varam būt lepni, ka esam izpildījuši Māstrihtas kritērijus un ar nākamo gadu būsim eirozonā. Valdības vadītājs un Latvijas Bankas prezidents sola, ka tas ļaušot uzlabot kredītreitingus, veiksmīgāk piesaistīt investīcijas. Jācer, ka tā tiešām būs. Kaut redzot, cik pretrunīgus signālus pasaulei raida mūsu politiķi, māc bažas, vai ar eirostāstu būs pietiekami, lai pārliecinātu, ka mūsu valsts ir atvērta, draudzīga un droša vietējā un ārvalstu kapitāla ieguldījumiem ražošanā, no kā lielā mērā atkarīga izaugsmes ilgtspēja.
Ļoti iespējams, ka politisko simpātiju un antipātiju sakarsētie prāti tālāk paustajā atkal saskatīs kādus zaimus mūsu ideālajiem politiķiem un visstraujāk augošajai ekonomikai, taču šī raksta mērķis nepavisam nav plika kritika. Tieši otrādi - distancējoties no priekšvēlēšanu gada kaislībām, gribētos rosināt paskatīties, kāda izskatās Latvija no malas. Kādi ir vēstījumi, signāli, ko raidām par sevi pasaulei. Jo stipri būsim tikai tad, ja skaidri apzināsimies savas vājās vietas un varēsim tās savlaicīgāk labot.
Tāpat kā ikdienā iepērkoties mēs vērtējam, vai preču ražotājs un tirgotājs ir drošs, vai varam tiem uzticēties, tā arī investori, apsverot ieguldījumus, ieklausās politiķu vārdos, salīdzina ar darbiem, vērtē lēmumu pieņemšanas procesus un iespējamos riskus.
Kas ir tie faktori un notikumi, kam investori šajā laikā visdrīzāk pievērš uzmanību?
Vispirms tā ir biežā un nesistemātiskā likumu grozīšana. Spilgtākais pēdējā laika piemērs ir partiju tirgošanās par izmaiņām Imigrācijas likumā saistībā ar termiņuzturēšanās atļaujām, ko Valsts prezidents atgrieza Saeimai pārstrādei. Taču uzņēmējus, protams, visvairāk interesē nodokļu likumdošanas prognozējamība un stabilitāte. Diemžēl varam konstatēt, ka arī nodokļu politika ir nevis stingrā Finanšu ministrijas kontrolē, bet gan nokļuvusi partiju interešu ietekmē. Viena politiska spēka pārstāvim iegribas palielināt mikrouzņēmumu nodokli, citam - akcīzi. Premjers saskaita balsis, pieņem ultimātus, un lieta darīta! Labi, šie jautājumi varbūt nav tik būtiski investoram, kas Latvijā plāno attīstīt ražošanu, taču viņš redz, cik nesistemātiski, vadoties pēc dažādām interesēm, nevis aprēķiniem, tiek mainīti likumi.
Vēl ārvalstu investoriem ir pamats pievērst pastiprinātu uzmanību valdības attieksmei pret lielajiem uzņēmumiem, ja tie kāda iemesla dēļ nonākuši finansiālās grūtībās. Kāda ir pēdējo gadu prakse? Valsts savāc uzņēmumus par latu (Parex) vai vispār par brīvu (Krājbanka, airBaltic), bet tādu, kas neatdodas ar labu, noved līdz bankrotam (Liepājas metalurgs). Valdības rokās nonākušie privātie uzņēmumi gadiem ilgi nevar atrast pircēju. Toties pelna valdībai pietuvināta viena (!) konsultantu firma. Pie šīs tēmas iederas arī fakts, ka valdība valstij piederošās Hipotēku bankas komerciāli izdevīgāko daļu atdevusi ārvalstu privātbankai.
Ar iepriekš teikto cieši saistīts jautājums par korupcijas līmeni valstī. Ikvienam internetā brīvi pieejama informācija, ka Latvija Eiropā šajā ziņā ir starp sliktāk vērtētajām. Korupcijas uztveres indekss kopš 2008. gada, kad bija sasniegts tā vēsturiski labākais rādītājs, regulāri pazeminājies un pašlaik ir līmenī, kas tiek uzskatīts par kritisku. Protams, korupcijas uztveres indekss ir specifisks rādītājs, kas vairāk atspoguļo redzamāko skandālu sekas nekā, iespējams, patieso situāciju. Un tomēr, tas ir vienīgais, pēc kā var vadīties.
Un galu galā investorus var mulsināt arī augsti stāvošu politiķu interešu konflikti. Uzkrītošā banku labvēlība, piešķirot kredītbrīvdienas premjera ģimenei un arī dažam labam ministram. Atbalsta termiņuzturēšanās atļaujām tiešā saistība ar ģimenes biznesa interesēm. Un tagad vēl atklātībā nākušie fakti, ka valdības vadītāja grāmatas latviešu izdevumu sponsorējis uzņēmums, kurš ieguvis tiesības veikt naftas atradņu izpēti Latvijas teritoriālajos ūdeņos un kura prezentācijā piedalījies arī Dombrovskis. Žēl, bet tas ārvalstu uzņēmējiem ne tikai ļauj izdarīt secinājumus, ka mūsu premjeru var nopirkt par dažiem tūkstošiem latu, bet ar motivē nogaidīt vismaz līdz nākamajām vēlēšanām. Ja nu arī mūsu šobrīd vadošos politiķus piemeklē tas pats liktenis, kas bijušo Vācijas prezidentu Kristiānu Vulfu, kurš nule tiesas priekšā stājies par nelikumīgu dāvanu pieņemšanu apmaksāta viesnīcas rēķina veidā?
Lai nu nepaliktu iespaids, ka viss ir dramatiski slikti, kā pozitīvu faktoru gribētu pieminēt vēlēšanu tuvošanos. Vēl šogad tikšot dibinātas vairākas jaunas partijas. Lai arī kādas būtu to izredzes, līdz ar jaunajiem spēkiem gadu gaitā piesmakušajā politiskajā telpā ienāks arī svaiga gaisa plūsmas - veselīga kritika, labākas pārvaldības piedāvājumi, jauni līderi, stingrāki principi. Nepieciešamība noturēt savas pozīcijas liks sapurināties, mobilizēties un mainīties līdzi laikam arī šobrīd pie varas esošajiem politiskajiem spēkiem. Tāpēc no investīciju klimata uzlabošanas viedokļa vēlēšanas vērtējamas kā ne mazāk svarīgs notikums par vienas naudas nomaiņu ar citu.