Karstākajā biatlona sacensību zonā šautuvē aiz sportistu mugurām varēja saskaitīt četrus Latvijas trenerus. Tiesa, tikai Intars Berkulis olimpiādē strādā Latvijas komandā. Igaunijas biatlonistu precizitāti uzlūkoja Māris Čakars, Ukrainas - Vitālijs Urbanovičs, vienīgā Lietuvas pārstāvja - Ilmārs Bricis. Pēc sportistu uzrādītajiem rezultātiem Berkulis savus Latvijā uzaugušos amatbrāļus izkonkurēja.
Berkuļa emocijas sacensību laikā gan neliecināja, ka viņa audzēknis būtu izdarījis visu, kas bija viņa spēkos. Kad Andrejs aizslēpoja pēc šaušanas guļus un Intaram rācijā atskanēja: «Pagaidām 15. rezultāts, +26,9 sekundes», treneris uz īsu brīdi ar rāciju aizsedza seju... «Visi pārējie šāvieni bija ideāli, bet viens trāpīja septiņniekā,» Berkulis informēja līdzās stāvošo Latvijas olimpiskās delegācijas vadītāju Žoržu Tikmeru. Biatlona terminoloģijā «septiņnieks» nozīmē, ka lode no mērķa ietriekusies nedaudz pa kreisi, kur pulksteņa rādītājā ir septiņi. Pēc šaušanas stāvus treneris atdzīvojās un piekodināja palīgus trases malā uzmundrināt Andreju, lai viņš slēpo, cik ātri vien iespējams. Kaut arī bija skaidrs, ka sprintā cīnīties par medaļu vairs nav reāli, vajadzēja censties laika ziņā maksimāli sadeldēt atstarpi no labākajiem, lai saglabātos izredzes uz labu vietu nākamajā startā 12,5 kilometru iedzīšanā. Pasaules kausa posmā Oberhofā sprintā Rastorgujevs uzrādīja 28. rezultātu (+1:35,0), taču iedzīšanā ar simtprocentīgu precizitāti šautuvē spēja pacelties uz augsto 4. vietu. Tāpēc Andreja izredzes nebūt nav peļamas, ja vien ugunslīnijā nenodrebēs roka.
Iedzīšana gāja secen Žannai Juškānei, kura šaušanā trāpīja tikai četros mērķos un palika tālu no kārotā sešdesmitnieka.