Ieraudzīja pa logu
«Ap vienpadsmitiem domāju iet vakara dušā, kad pa vannas istabas lodziņu skatos: kaimiņu mājas logos ir neparastas gaismas - liesmas, kuras visu laiku pieaug. Uzreiz izsaucu glābšanas dienestu un, paķerot savu ugunsdzēšamo aparātu, skrēju uz turieni, jo zināju, ka tur ir cilvēki. Uzskrienot otrajā stāvā, dzirdu, ka bērni bļauj, bet durvis ir aizslēgtas. Uzlauzu tās ar ugunsdzēšamo aparātu, vienu bērnu izdevās saķert aiz rokas, otru aiz kājas, abus izrāvu ārā,» atceras Aivars.
Kaut arī sapratis, ka dzīvoklī vēl ir cilvēki, tālāk viņš vairs nav varējis tikt, jo cēlušies ļoti kodīgi dūmi. Kamēr Aivars sameklējis sejas masku, liesmas jau pieņēmušās spēkā tik ļoti, ka vairs nav varējis ieiet dzīvoklī, tādēļ viņš izgājis uz ielas un sagaidījis glābējus.
«Viņi atbrauca desmit minūšu laikā, un pa to laiku satinu bērnus segās - temperatūra bija ap mīnus desmit grādiem, bet viņi bija basām kājām,» viņš stāsta. Ugunsdzēsēji, kuriem bijušas skābekļa maskas, iekļuvuši dzīvoklī un izglābuši vēl vienu divus gadus vecu bērnu un trīs pieaugušos - 32 un 72 gadus vecas sievietes un 41 gadu vecu vīrieti. Ceturtajam bērnam glābējus sagaidīt nav izdevies.
«Tomēr tur bija cilvēki iekšā. Varbūt arī mani kādreiz kāds izglābs un par to neko neprasīs. Cilvēks cilvēkam palīdz!» Aivars skaidro, kādēļ meties iekšā degošā mājā glābt svešiniekus.
Visi cietušie saelpojušies dūmus, daži arī guvuši apdegumus, tādēļ ievietoti slimnīcā. Vienīgi 41 gadu vecais vīrietis esot atteicies no hospitalizācijas. Laikā, kad noticis negadījums, ģimenes tēvs neesot bijis mājās, jo strādājis kādu gadījuma darbu, tomēr arī viņš pašlaik uzturoties slimnīcā kopā ar saviem bērniem. Ģimenei tiek sniegta arī psihologa palīdzība.
Varbūt reibums
Aizdomu par ļaunprātīgu dedzināšanu pašreiz policijai nav. Ļoti iespējams, ugunsgrēks izcēlies no elektroinstalācijas - pirmā apskate liecina, ka aizdegšanās vieta varētu būt bijusi pie televizora galdiņa, Dienai skaidroja policijas pārstāvis Toms Sadovskis. «Viņi māju ļoti regulāri kurināja, iespējams, viņiem nebija nodrošināta vilkmes sistēma, tādēļ māja regulāri bija dūmos. Iespējams, visi pie dūmiem bija tā pieraduši, ka nesaprata, ka izcēlies ugunsgrēks,» T. Sadovskis skaidro iespēju, kādēļ mājas iemītnieki paši neizsauca ugunsdzēsējus.
Bērnus izglābušais Aivars savukārt uzskata, ka pieaugušie vienkārši bijuši alkohola reibuma izraisītā miegā, tādēļ neko nav sajutuši. Tā domā arī Aivara sievastēvs Visvaldis: «Cilvēks var nesajust smaku, nejust dūmus, bet troksnis cilvēkam taču jādzird!» Policija šos pieņēmumus gan pagaidām nekomentē.
Pašvaldība jau esot ģimenei sameklējusi jaunu dzīvesvietu. Lielvārdes sociālais dienests sācis vākt palīdzību - nesen esot pienākusi humānās palīdzības krava no Zviedrijas, tādēļ ar apģērbu ģimene būšot nodrošināta. Cilvēku atsaucība esot liela - kāds pat esot piedāvājis ziedot gultu, skaidroja dienesta vadītāja Inese Gelte.
Viņa arī apstiprināja, ka ģimene jau ilgstoši bijusi dienesta uzmanības lokā, jo ir no tā dēvētajām nelabvēlīgajām ģimenēm. «Viņi ir trūcīga ģimene, saņēmuši arī pabalstus no mums - gan ēdināšanu bērnudārzā un skolā, gan malkas pabalstu, veselības pabalstu un pārtikas pakas,» skaidroja I. Gelte. Pēdējā laikā dienests neesot novērojis ģimenē tādus incidentus, kas liktu aizdomāties, vai vecāki spēj aprūpēt savus bērnus.
Vecāki, kuri strādājuši tā sauktajā simtlatnieku programmā, uz darbu esot gājuši kārtīgi un tā laikā alkoholu neesot lietojuši. «To, kas, iespējams, noticis vakarā ap pusnakti, - tur vairs sociālais dienests neko līdzēt nevarēja,» skaidro I. Gelte.