Ārija Iklāva
Jaunām meitenēm jau patīk viss ārzemnieciskais, lai arī tas nāktu no Senegālas. Droši vien, ka ir jau arī mīlestība, bet man liekas, vairāk tomēr tāda eiforija, aizraušanās. Un ārzemnieki jau arī māk labāk aplidot sievietes - pasniedz puķes, saka komplimentus, bet mūsu vīrieši kaunas no labiem vārdiem, puķes iespiež azotē, bet kabatā kortelītis. Varbūt viņi gaida, lai aplido viņus, - ja jau vienlīdzība, tad vienlīdzība. Nav kā bruņinieku laikos, kad par sievietes sirdi cīnījās ar zobenu. Varbūt tā ir eksotika, jo tumsnējiem vīriešiem patīk mūsu blondīnes. Diemžēl mūsu vīrieši ir atradinājušies teikt labus vārdus, un, ja viņi savā ģimenē nav redzējuši mīlestību un sirsnīgās attiecības, viņi nemāk nest to tālāk, bet mans uzskats - katra diena jādzīvo kā pēdējā, tāpēc jāsaka šie labie vārdi te un tagad. Bet tajā pašā laikā arī sievietēm tā prasību latiņa būtu jāpalaiž zemāk, nevis jādzīvo ar domu - es esmu karaliene. Sapratnei jābūt abpusējai, jo mums taču kopā jādzīvo un jāmīl vienam otrs.