Lai apkures sistēmas izvēle atmaksātos

Bērzs ir visbiežāk lietotā malka. Labi izžāvēta bērza malciņa ir viegli aizdedzināma, vienmērīgi deg un silda vairāk nekā priedes malka. Vienīgais bērza malkas mīnuss ir kokā esošā darva - ja malka nebūs kārtīgi izžāvēta, tā dūmos, aizkvēpinot gan krāsniņas stiklu, gan dūmvadu.
Alksnis ir viegla malka, ātri žūst un ir salīdzinoši lēta. Ar savu sarkanīgo nokrāsu un īpašo, specifisko aromātu atšķiras no citas malkas. Alksnis piemērots gan kamīniem, gan vecām podiņkrāsnīm. Deg labi un nerada sodrējus.
Melnalksnis, tāpat kā alkšņa malka, ir īpaši labi piemērots zivju un gaļas kūpināšanai, jo piešķir kūpinātajiem labumiem jauku dūmu aromātu.
Osis un ozols. Smagi un cieti koki, kurus grūtāk sazāģēt, bet siltuma atdeve attiecīgi ir daudz lielāka. Oša un ozola malkas radītais karstums tuvojas ogļu spējām, tāpēc ar tīru osi vai ozolu nevar kurināt visu laiku. Īpaši tad, ja ir veca, skaista podiņkrāsns, tā vienkārši var sasprāgt!
Priede satur sveķus, kas degot sprakšķ un dzirksteļo. Šī iemesla dēļ priedes malka nav tā piemērotākā atvērtiem kamīniem - kaut arī sprakšķēšana var likties omulīga, dzirksteles uz grīdas vai paklāja nopietni apdraud ne tikai omulību, bet arī drošību. Turklāt sveķi, kas, degot izdalās, aizkvēpina arī stiklu un skursteņus.
Apse - tās sausais dūms labi attīra skursteņus, tāpēc to ieteicams ik pa laikam izmantot kurināšanai. Lēta malciņa, bet tikai ar apsi nebūs līdzēts - pārāk maza siltuma atdeve, tāpēc labāk pasūtīt malkas maisījumu, kur apse ir tikai kā piedeva. Krāsni ieteicams iekurināt ar citu malku un tikai pēc tam pielikt apses pagalītes, jo ar apsi vien būs grūti iekurt.
Jo vieglāks koks, jo mazāka siltuma atdeve. Tāpēc iecienīti ir malkas maisījumi, piemēram, bērzs ar alksni - bērzs vairāk silda, bet veido arī daudz kvēpu, alksnis, lai gan siltumu rada mazāk, toties tiek galā ar kvēpiem, saudzējot dūmvadu. Arī osi un ozolu iesaka ņemt maisījumā, jo atsevišķi šie koki rada pārāk lielu karstumu.