Cilvēki mirst. Tomēr ir drausmīgi, ka mirst mazi bērni. Vēl drausmīgāk, ka bērni mirst savu pašu vecāku vainas un nolaidības dēļ. Sabiedrības vienaldzības dēļ. Valsts nepareizas politikas dēļ.
Bērnu un zīdaiņu mirstības ziņā Latvija turas pēdējās vietās Eiropā. Nevaram nepamanīt attiecību starp dzīves līmeni un bērnu mirstību Eiropas valstīs. Nevaram nepamanīt, ka kaimiņvalstu Igaunijas un Lietuvas statistika ir ievērojami labāka. Tā ir īstā politiskā atbildība, kura būtu jāuzņemas politiķiem, kas šo valsti vada.
Taču katram ir sava atbildība. Ja zīdainim elpceļus ir nosprostojusi desa, tur nav vainīga valsts, tur ir vainīgi vecāki. «Kur ir alkohols, tur visas citas problēmas,» teic Ludzas novada sociālā dienesta vadītāja Lilita Gorbunova-Kozlova, kurai bieži nākas saskarties ar gadījumiem, ka bērni ir jāizņem no ģimenes, jo vecāki nav spējīgi tos pieskatīt. Vecāku alkoholisms un narkomānija ir nozīmīgs bērnu mirstības un traumatisma cēlonis Latvijā. Daudzi «nelaimes gadījumi» diemžēl nav nelaimes gadījumi, bet nežēlīga likumsakarība, pie kuras novedusi cietušo bērnu vecāku sociālā un personības degradācija.
Tomēr pārāk vienkārši bērnu mirstību un traumatismu norakstīt uz valsti un sociāli nelabvēlīgajām ģimenēm. Ir lietas, par kurām nedrīkst aizmirst neviens «normāls cilvēks». Piesprādzēt bērnu mašīnā un lietot bērnu sēdeklīti. Skatīties, kur brauc ar riteni, un lietot ķiveri. Bērni ir jāpieskata.