Saeimai piedāvāts grozīt Administratīvo pārkāpumu kodeksu, nosakot, ka par normatīvajos aktos noteikto bērnu tiesību pārkāpšanu publiskajos pasākumos to organizatoriem uzliek naudas sodu no 70 līdz 280 eiro. Ja pārkāpumi izdarīti atkārtoti, naudas sods būtu no 280 līdz 400 eiro. Par projektu atbildīgā ir Juridiskā komisija, kura līdz 30. maijam sagaidīs institūciju atzinumus. Tieslietu ministrija savukārt 24. maijā rīkos šim jautājumam veltītu diskusiju. Otrdien tiesībsargu J. Jansonu uzklausīja arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, kuras sēdē izvērtās kaismīgas diskusijas starp iniciatīvas atbalstītājiem un pretiniekiem.
Tiesībsargs uz sēdi ieradās, apbruņojies ar vairāku institūciju secinājumiem pēc aizvadītajā vasarā notikušo Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku izvērtēšanas. Tajos ir konstatēta virkne pārkāpumu, piemēram, Mežaparka estrādē ticis ievērojami pārsniegts dalībnieku skaits. Vairāk nekā 60 bērniem sākusies panikas lēkme. Nav ievērots arī uztura režīms, silto ēdienu aizstājot ar sauso pārtiku. Estrādē bērniem nav ierīkotas speciālas vietas, kur paēst, tam atvēlēts pārāk īss laiks. Dalībnieki neesot pietiekamā daudzumā dzēruši ūdeni. Te gan Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis Andis Geižāns norādīja, ka ūdens ir bijis gana, bet nevienu nevar ar varu piespiest to lietot. Svētku rīkotāji saņēmuši arī pārmetumus par to, ka bērni skolās gulējuši uz grīdas, tajās neesot ievēroti ugunsdrošības noteikumi, kur pagadās lietojot elektriskās tējkannas un matu veidojamos fēnus.
J. Jansons norādīja uz ierobežotām iespējām saukt pasākumu rīkotājus pie atbildības, «un tas ir kolektīvās bezatbildības piemērs». Izglītības un zinātnes, kā arī Tieslietu ministrijas pārstāvji sēdē norādīja, ka, paredzot sodus, ir arī jāvienojas, kura institūcija ar šīs atbildības vērtēšanu nodarbosies. Rīgas domes Sporta un jaunatnes pārvaldes priekšniece Dina Vīksna informēja, ka dome nevarēs grozījumus atbalstīt, jo tie attieksies uz visiem pasākumiem, kuros piedalās bērni, un tādu ir ļoti daudz. Pret ierosmi bija arī Zaļo un Zemnieku savienības deputāti Augusts Brigmanis un Valters Dambe, kuram bija bažas, vai netiks sodīti skolotāji, «kas gulēja uz tiem pašiem matračiem tajās pašās skolās». A. Brigmanis aicināja iztēloties, kā tiks meklēts vainīgais, kurš ļāvis uz estrādes izvietot tik lielu dalībnieku skaitu vai bērniem izdalīt sauso pārtiku. Savukārt Boriss Cilēvičs (Saskaņa) atbalsta tiesībsarga priekšlikumu, «lai nesodāmība nekļūtu par normu».
Vienotības deputātei Lolitas Čigānes bērni piedalījušies svētkos un no tiem neesot guvuši prieku. «Šajos svētkos bērni bija pakļauti pieaugušo ambīcijām pašapliecināties, nerēķinoties ar to, kā bērni fiziski un emocionāli jūtas,» sacīja politiķe, norādot uz drakonisko režīmu. «Ja jūs nesaprotat Dziesmu svētku tradīcijas, tad nerunājiet muļķības,» oponēja No sirds Latvijai deputāts Arvīds Platpers, kuram kā kordiriģentam ir liela pieredze. «Lauku bērni visvairāk atceras tās negulētās naktis un dauzīšanos,» sacīja politiķis, būdams skeptisks par centieniem tik stingri regulēt pasākumu norisi. Iepriekšējos Dziesmu un deju svētkos vēl vairāk bērnu ir ģībuši, piebilda A. Platpers.