Pirms ministra nominēšanas Nacionālā apvienība vēlēsies tikties ar L. Straujumu, kura līdz 10. augustam būs atvaļinājumā. Ja arī jaunais ministrs vairākus mēnešus gaidīs pielaidi valsts noslēpumam, tad «mēs neesam sasnieguši to mērķi, kā dēļ atkāpās Baiba Broka,» sacīja G. Bērziņš. Tieslietu ministre demisionēja, jo, nesaņēmusi augstākās pakāpes pielaidi valsts noslēpumam, nevarēja piedalīties valdības slēgtajās sēdēs, kurās vēl šīs Saeimas laikā plānots izskatīt svarīgus jautājumus - arī par bankas Citadele pārdošanu.
«Ja būs noteikts apstākļu kopums un partija mani izvirzīs, es varētu piekrist, bet neizslēdzu, ka partijai ir arī citi kandidāti,» teica G. Bērziņš. Viņaprāt, ir nepieciešama diskusija vai darba grupas izveidošana ar profesionāļu iesaistīšanu, lai izvērtētu pielaižu piešķiršanas kārtību. Neesot pieņemami, ka ministram ir jāgaida vairāki mēneši, lai uzzinātu, vai varēs to saņemt. Likumā par valsts noslēpumu teikts, ka personai nav tiesības ieņemt noteiktus amatus bez nepieciešamās pielaides. No tā izriet, ka «ir jābūt kādam pirmspārbaudes mehānismam,» uzskata G. Bērziņš. Ja B. Broka vērsīsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), viņa varētu tajā pierādīt savu taisnību. G. Bērziņš atgādināja - ECT jau ir norādījusi, ka personai ir tiesības zināt, kāpēc viņai liegta pielaide.
To paziņojumā medijiem otrdien uzsvēra arī Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš (SC), kas ir viens no deputātiem, kurš nesaņēma darbam Nacionālās drošības komisijā nepieciešamo atļauju. Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumā, kas pasludināts lietā Ternovskis pret Latviju, ir norādīts, ka ģenerālprokurora lēmums neparedz pienācīgas garantijas prasītāja interešu aizsardzībai un «iesniedzējam nav iespēju atspēkot slepeno informāciju, kas kalpoja par pamatu galīgam un neapstrīdamam lēmumam,» uzsver A. Elksniņš. Sūdzības iesniedzējs Andris Ternovskis vērsās ECT, jo viņam bija liegta darbam Valsts robežsardzē nepieciešamā pielaide. Valstij būs jāizmaksā A. Ternovskim morālā kaitējuma kompensācija - 5000 eiro. Valdība šo spriedumu otrdien nolēma nepārsūdzēt, jo uzskata to par pamatotu, pēc sēdes preses konferencē sacīja premjere L. Straujuma. Tiesībsargājošām iestādēm ir uzdots izvērtēt šo procedūru un mēneša laikā iesniegt valdībā priekšlikumus.
Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdis Ainars Latkovskis (Vienotība) norāda uz partiju atbildību izvirzīt amatos tādas personas, kam varētu uzticēt darbu arī ar ierobežotas pieejamības informāciju. Viņš norāda, ka līdz šim problēmas ar pielaidēm nekad neradās. G. Bērziņš iebilst, jo partijas nevarot zināt savu ministru profesionālās darbības vēsturi 20 gadu garumā. Iepriekš NA politiķi izteikuši aizdomas par politisko ietekmi uz pielaižu izsniegšanas procesu. No sarunām komisijā ar bijušo ģenerālprokuroru Jāni Maizīti, kurš tagad ir SAB vadītājs, un viņa pēcteci Ēriku Kalnmeieru A. Latkovskis guvis pārliecību, ka ikviena persona, kurai atteikta pielaide, zina iemeslus. A. Latkovskis nedomā, ka vaina ir sistēmā, bet piekrīt, ka varētu izveidot darba grupu, taču tajā vajadzētu darboties tikai tiesībsargājošo iestāžu pārstāvjiem, nevis politiķiem.