Galvenās dabas un kultūrvēsturiskās vērtības koncentrējas Vakarbuļļos starp Buļļupi un Lielupi, Daugavgrīvā, Mangaļsalā, Gaujas grīvā un kreisajā krastā, ap Garezeriem un Ummja ezeru, Vecāķos, Carnikavā, Lilastē, Garciemā, Saulkrastos, Kalngalē un Siguļos. «Vakarbuļļi ir viena no nedaudzajām vietām Latvijā, kur sastopamas jūrmalas pļavas ar tām raksturīgām augu sugām: zemeņu āboliņu, jūrmalas pienzāli, purva pieneni un jūrmalas armēriju,» uzsver Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) pārstāve Inese Pabērza. Dabas parka Piejūra teritorijā atrodas arī interesanti arhitektūras objekti, piemēram, Mangaļsalas militārās celtnes, Daugavas grīvas krastu fortifikācijas būvju kompleksa daļa un jaunais Daugavgrīvas cietoksnis.
Nepieciešams jauns plāns
Dabas parkam Piejūra ir Ministru kabineta izstrādāti individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, kas izdoti saskaņā ar likumu Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām. Tie nosaka vispārējo kārtību dabas parkā, kā arī saimnieciskās darbības ierobežojumus.
Dabas vērtību aizsardzības nolūkā tika izstrādāts dabas parka Piejūra dabas aizsardzības plāns laikam no 2004. līdz 2015. gadam. «Kopš tā laika situācija dabas parkā ir būtiski manījusies un šis plāns ir novecojis - mainījies aizsargājamo biotopu stāvoklis un izvietojums. Lai dabas parkā Piejūra īstenotu, piemēram, tūrisma infrastruktūras attīstību, nepieciešams jauns pētījums un situācijas novērtējums, kas tiktu atspoguļots jaunā dabas aizsardzības plānā, jo jebkura darbība dabas parkā veicama saskaņā ar šo plānu. Diemžēl Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) tam nav līdzekļu, tāpēc jauna dabas aizsardzības plāna vietā tiek pagarināts esošā plāna derīguma termiņš. Tas liedz īstenot šajā teritorijā konkrētus projektus un piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus attīstībai,» uzskata Carnikavas novada domes pārstāve Sandra Baltruka.
Carnikavas novada teritorijā dabas parks Piejūra aizņem 2386,23 hektārus, kas ir aptuveni piektā daļa no novada kopējās teritorijas. Vairāk nekā pusi no dabas parka klāj piejūras meži, kas iekļauj upes un ezerus, kā arī jūras piekrasti. Meži atrodas Zemkopības ministrijas, a/s Latvijas valsts meži un uzņēmuma Rīgas meži pārvaldījumā. Daļa dabas parka teritorijas novadā, piemēram, pie Garezeriem, ir privātīpašums.
Vajag infrastruktūru
Pašvaldību darbinieki novērojuši, ka patlaban vairākās parka vietās ir problemātiska piekļuve pludmalei un izveidojušās gājēju takas, kas bojā biotopus. Tā ir problēma arī Saulkrastu novadā, kurā dabas parka Piejūra teritorija stiepjas gar jūru piecu kilometru garumā, ietverot kāpu zonu un mežu, norāda novada domes priekšsēdētāja vietnieks Normunds Līcis.
«Vasarā šī teritorija cieš no liela apmeklētāju daudzuma, atpūtnieki ierodas ne tikai no Saulkrastiem, bet arī no Ādažiem, Rīgas un citām Latvijas vietām. Daudzi vēlas sauļoties, peldēties, vēl citi pastaigāties, ierodas arī cilvēki ar suņiem. Rudeņos mežs ir pilns ar sēņotājiem, ogotājiem, kas, protams, vēlas ar automašīnu iebraukt teritorijā maksimāli tālu. Lai nokļūtu pie jūras, cilvēki iet cauri mežam, iemin takas, kur vien vēlas, un nodara pāri dabas vērtībām,» atklāj N. Līcis un turpina: «Lai labiekārtotu teritoriju, nepieciešami lieli līdzekļi, kuru pašvaldībai nav; arī Saulkrastu novada domes pārziņā esošajā piekrastes teritorijā ir daudz darāmā, piemēram, jāatjauno gājēju laipas, jāierīko tualetes. Parks nav pašvaldības, bet gan DAP kompetencē, jo teritorija ir tās pārziņā. Pat ja mums būtu šādi resursi, mēs, pašvaldība, neko bez DAP ziņas nevaram darīt.»
Arī Carnikavas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2014.-2030. gadam šī problemātika ir minēta. Iecerēts veidot stāvlaukumus, pieejas jūrai, dabas takas un atpūtas vietas tā, lai netiktu apdraudēta bioloģiskā daudzveidība, taču to nevarēs īstenot bez atjaunota dabas aizsardzības plāna, jo pašreizējā informācija par aizsargājamiem biotopiem ir novecojusi.
Tuvāk jūrai
«Nepieciešams jauns pētījums, lai dabas parka teritorijā izveidotu gājēju takas,» uzsver S. Baltruka un piebilst: «Novada viesi un atpūtnieki vēlas pēc iespējas tuvāk piebraukt pludmalei, tādējādi pārkāpjot stāvēšanas noteikumus dabas parkā. Tāpēc pašvaldība izvieto ceļa zīmes un informatīvās zīmes, lai novērstu transportlīdzekļu iebraukšanu parka teritorijā.»
«Saulkrastu pašvaldība pagaidām nekādas aktivitātes dabas parka Piejūra teritorijā neplāno. Esam par to, lai tiek saglabāta dabas daudzveidība, lai tā ir pieejama cilvēkiem, bet par konkrēto teritoriju atbildība jāuzņemas DAP, nevis pašvaldībai,» uzskata N. Līcis.
Sekmēs tūrismu
Carnikavas novada ilgtermiņa prioritātēs ietverta dabas parka Piejūra apmeklētāju, informācijas un atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras izveidošana atbilstoši ilgtspējīgas attīstības principiem un dabas aizsardzības plānam. Būtiski ir tas, ka dabas parka teritorija jāšķērso, lai nokļūtu pie jūras, kas ir galvenais atpūtas objekts Carnikavā.
Parka teritorijā atrodas arī Gaujas ieteka jūrā, Garezeri un ceļojošās kāpas. Netālu no dzelzceļa stacijas Kalngale apskatāmi Trīs draugi - trīs kopā saaugušas priedes. Tuvāk jūras piekrastei, netālu no Garciema paraboliskās kāpas, paveras skats uz Rožu kāpu, kur vasarā zied savvaļas rozes. Turpat līdzās atrodas Dzīvības ieleja, kuras nosaukums tapis neparastās koku daudzveidības dēļ - priežu mežu ielenkumā attīstījusies neliela lapu koku ieleja. Teritorijā atrodas arī 1937.-1938. gadā celtie Latvijas armijas bunkuri. «Plānojam izveidot pieeju jūrai un marķēt galvenās takas, lai novērstu jaunu taku iestaigāšanu. Iecerēts izveidot papildu norādes uz galvenajiem tūrisma objektiem, kā arī ierīkot atpūtas vietas,» uzsver S. Baltruka.