«Patiesībā ar stāstiem, kas ir šajā grāmatā, es neko īpašu arī negribu pateikt - tie vienkārši radušies no vēlmes ērmoties: uzbūvēt savādu realitāti, paspēlēties ar darbības personām, sižetiem. Man vislabāk patiktu tāda reakcija: cilvēks izlasa stāstu un paliek sēžam ar stulbu seju - kas tas tāds bija?» skaidro Andruss Kivirehks un, šķiet, ir trāpījis paša izvirzītajā mērķī. 10. jūlijā rakstnieks bija ieradies Latvijā, lai kopā ar tulkotāju Maimu Grīnbergu, izdevniecību Mansards un lasītājiem atvērtu latviski tulkoto stāstu izlasi Skaistais dzīvnieks. Šajā dienā viņš tika godināts arī ar Jāņa Baltvilka balvu par stāstu krājumu bērniem Kaka un pavasaris, ko latviski tulkojis Guntars Godiņš.
Dušas aizkari
Kā grāmatas prezentācijas pasākumā atzina Igaunijas Republikas vēstnieks Latvijā Mati Vārmans - Andruss Kivirehks ir populārākais mūsdienu rakstnieks Igaunijā. Krājumā Skaistais dzīvnieks ir iekļauti stāsti no trim A. Kivirehka īsprozas grāmatām, kas iznākušas 1999., 2005. un 2012. gadā. A. Kivirehks Latvijā ir pazīstams ar romāniem Rijkuris jeb Novembris (2009), Vīrs, kas zināja čūskuvārdus (2011), kā arī grāmatām bērniem: Sirlī, Sīms un noslēpumi (2009), Lote no Izgudrotāju ciema (2010) un tikko apbalvoto darbu Kaka un pavasaris (2012). Autors raksta arī lugas skatuvei (2006. gadā Valmieras teātrī iestudēta viņa luga Igauņu bēres) un radiouzvedumiem, pamfletus un avīžrakstus, viņa darbi tulkoti daudzās valodās.
Maimas Grīnbergas lasījumā pasākuma viesiem bija iespēja iepazīsties ar kādu no A. Kivirehka slejām, kuras viņš raksta laikrakstam Eesti Pￃﾤevaleht jau vairāk nekā 15 gadu un parasti to dara savā, izdomāta tēla - vecā kalēja Ivana Orava - vai dieva (A. Kivirehka tekstos allaž ar mazo burtu) vārdā. 2013. gada maijā tapušais avīžstāstiņš iztēlē zīmē asprātīgas, humoristiski satīriskas bildītes par kaimiņiem pašlaik aktuālo Igaunijas un Krievijas robežlīgumu. Īsumā - vecais Ivans Oravs atceras, ar kādu gādību un mīlestību šī robeža savulaik tikusi būvēta Igaunijas pirmās brīvvalsts laikā: «Katru dienu Petss (Igaunijas prezidents - L. K.) devās to apglāstīt, noslaucīt putekļus (..)», un pēc tam nopostīta: «Četrdesmitajā gadā robežu notrieca tanki, kirzoviki iemina dubļos gulbīšus un ķiršu kokus, ar durkļiem tika sabakstīti zobratiņi, kas radīja ērģeļu skaņas, zīda pušķos slaucīja pakaļu». Attiecīgi - šodien vecais Oravs vairs neiesaka censties: «Es iesaku pašus lētākos dušas aizkarus. Kad vaņkas tiem ar papirosu izdedzinās caurumus vai apčurās, būs vieglāk apmainīt.»
Jāatrod grāmatā
Vakara gaitā uz politologa Ivara Ījaba uzdotajiem krājuma Skaistais dzīvnieks saturā balstītajiem jautājumiem par autora nostāju saistībā ar dažādām tēmām A. Kivirehks lielākoties izvairījās atbildēt argumentēti plaši, aprobežojoties ar lakonismu un asprātību. Piemēram, I. Ījabs: «Ko par jums saka Igaunijas Evaņģēliski luteriskā baznīca?» «Mums nav kopīgu paziņu, līdz ar to es nezinu, ko viņi savā nodabā runā,» atbild rakstnieks. Upuru metaforika komunistiskajā ideoloģijā un kristietībā - tās, jūsuprāt, ir tuvas lietas? Kāda ir jūsu nostāja pret krieviem?
Jāteic, visas šīs un citas atbildes ir atrodamas A. Kivirehka stāstos, lai arī pats autors uzstāj, ka nekādu dziļāku filozofiju vai vēlmi kaut ko pateikt tautai tajos nevajadzētu meklēt.
Jūtīga persona
Krājuma tulkotāja M. Grīnberga iepazinusi A. Kivirehka daiļradi, kad pirms daudziem gadiem tulkojusi stāstu Mākslinieks Jāgups - toreiz igauņu rakstnieks piedalījies Prozas lasījumos. «Šajā grāmatā man laikam pats mīļākais ir stāsts Romeo un Džuljeta, kas sarakstīts šekspīriskā stilistikā,» viņa saka. «Tajā viņš krietni pabiksta cilvēka uzdrīkstēšanās un sapratnes robežas.»
M. Grīnberga uzskata - ja autors vēlas, lai cilvēki pēc stāsta izlasīšanas paliktu ar neizpratni sejā, tas tomēr demonstrē viņa attieksmi. Atšķirībā no daudziem rakstniekiem, kas vēlas šokēt, bet viņiem neizdodas, A. Kivirehka sagādātie literārie pārsteigumi esot ļoti talantīgi. «Viņam patīk smieties par dažādām institūcijām, un baznīca tomēr ir viena no tām,» saka tulkotāja. «Tas ir apzināts rakstnieka uzdevums - ironizēt par kaut ko, kas, viņaprāt, notiek aplami vai absurdi.»
M. Grīnberga - arī A. Kivirehka bērnu grāmatas Sirlī, Sīms un noslēpumi tulkojuma autore - atzīst, ka viņai paticis strādāt ar šiem tekstiem. Apbrīnas vērta, viņasprāt, esot autora māka izmantot humoru, satīru, grotesku, arī absurdu. «Kas ir viņa reālā sāpe - to var nolasīt viņa romānos, kuros ir stāsts par vēstures interpretācijām, par to, kas vispār notiek ar cilvēkiem un kāpēc. Kivirehks tomēr ir ļoti jūtīga persona un jūtīgi uz visu reaģē,» teic tulkotāja.